Banner 980x90

Lembergs pārrunās ar Seili neskaidrības par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Piektdien tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") plāno norādīt uz neskaidrībām saistībā ar jauno pedagogu darba samaksas modeli.

Kā šodien preses konferencē atzina Lembergs, ministres viesošanās laiks Ventspilī būs īss, jo dienas pirmajā pusē viņa apmeklēs Talsus. Līdz ar to arī sarunām atvēlētais laiks būs diezgan ierobežots, tomēr Ventspils domes vadība plāno pievērst ministres uzmanību vairākiem aktuāliem jautājumiem, tostarp pedagogu algu modelim.

"Mūs ļoti neapmierina tā slepenība, kādā notiek jaunā skolotāju darba samaksas modeļa aprobācija. Ventspils pašvaldībai līdz šim brīdim nav izdevies iegūt informāciju, par ko ir runa, kas tiek aprobēts un par ko ir eksperiments," atzina Lembergs, norādot, ka teju vienīgais priekšstats par jauno pedagogu darba samaksas modeli iegūstams no masu medijiem. "Viens seminārs ir bijis, bet ļoti pretrunīgs," piebilda Ventspils mērs.

Ventspils domes vadība ar ministri plāno pārrunāt jautājumu par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu sadalījumu profesionālajai izglītībai jeb profesionālās kompetences centriem. Ventspils pašvaldību satrauc iespēja, ka tiem profesionālās kompetences centriem, kas iepriekšējā plānošanas periodā saņēma ES fondu finansējumu modernizācijai, tostarp Ventspils tehnikumam, jaunajā plānošanas periodā finansējums nepienāktos, jo šie projekti skaitās pabeigti. "Tas ir tāpat kā pateikt, ka Rīga ir gatava vai ka Ventspils ir gatava. Tā nav. Neviena mācību iestāde nekad nav gatava. Programmas un aprīkojums visu laiku ir jāatjauno, darbs ar pedagogiem visu laiku ir jāveic. Sadarbība ar uzņēmējiem ir jāveic. Visu laiku [izglītības iestādes] ir jāpilnveido, un tam vajadzīgi resursi. Pabeigtība ir nepareizi lietots jēdziens. Mēs to gribam pārrunāt ar ministri," atzina Lembergs.

Tāpat Ventspils pašvaldība iebilst pret īpašu atbalstu 21 miljona eiro apmērā tikai valsts ģimnāzijām.

"Mēs kategoriski iebilstam tādai pieejai. Vispārējā vidējā izglītība ietver sevī gan valsts ģimnāzijas, gan vidusskolas, gan pamatskolas. Visu šo skolu īpašnieki ir pašvaldības, un pašvaldībai ir jālemj, kurā skolā kas ir jāveic, lai uzlabotu tās kvalitāti," atzina Lembergs. Tā kā tā ir ES nauda, ko saņem valsts, valstij arī ir tiesības noteikt, kādām aktivitātēm šos līdzekļus var tērēt, piemēram, noteiktu daļu atvēlot skolu renovācijai, informācijas tehnoloģiju aprīkojuma vai sporta inventāra pilnveidošanai, atzina Lembergs. "Tādus kritērijus un rādītājus valstij, protams, ir tiesības noteikt, bet tiem jābūt vispārējiem, nevis orientētiem uz kaut kādu vienu atsevišķu skolu," norādīja Lembergs.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Seile piektdien, 20.februārī, dosies reģionālajā vizītē uz Talsiem un Ventspili, kur apmeklēs gan vispārizglītojošās, gan profesionālās izglītības iestādes, tiksies ar skolēniem, pedagogiem, augstskolas un pašvaldību pārstāvjiem, aģentūru LETA informēja IZM pārstāve Egija Saļņikova.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)