LCD vadītājs: Latvijā investoru skaits mērāms tūkstošos

Vērtspapīru kontu skaits gan ir daudz lielāks, aptuveni 35 000 privātpersonu ir reģistrētas sākotnējā reģistrā.

Aščuks stāstīja, ka Latvijā lielākajos uzņēmumos akcionāru skaits ir tuvu 20 000, tomēr liela daļa no tiem ir neaktīvi. Aktīvie investori, kas katru dienu tirgojas ar biržas uzņēmumiem, mērāmi simtos, tūkstošos. Turklāt arī aktīvie investori ir dažādi. Ir investori, kuri tirgum seko katru dienu un kuriem tas ir darbs. Ir investori, kas seko līdzi finanšu tirgos notiekošajam un veic kādu darījumu reizi mēnesī. Vēl citi investori veic dažus darījumus gadā, ieguldot brīvos līdzekļus. Ilgtermiņa investori nesatrauksies, ja pēc pusgada akciju cena būs nokritusies, jo tie par atdevi domā trīs līdz piecu gadu perspektīvā, skaidroja finanšu nozares eksperts. Ir arī tādi investori, kas vienreiz privatizācijas laikā nopirkuši kāda uzņēmuma akcijas un tās nolemj realizēt, kad uzzina par akciju atpirkšanu vai kad ļoti būtiski augusi akciju cena.

LCD valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē mazie investori, kas veido darījumu aktivitāti, naudas ziņā veido salīdzinoši mazu apgrozījuma daļu - 5%, varbūt 10%. Lielo naudas masu, kas katru dienu tiek apgrozīta finanšu un vērtspapīru tirgos, veido lielie, institucionālie investori. Latvijā lielākā institucionālo ieguldītāju klase papildu 3.līmeņa pensiju fondiem, apdrošinātājiem un banku līdzekļiem ir pensiju 2.līmenis. Pensiju 2.līmenī pašlaik uzkrāti vairāk nekā 2,3 miljardi eiro, no kā daļa ieguldīta globālajos tirgos, bet liela daļa ir gan valsts parādzīmēs, gan citos vērtspapīros.

Aščuks stāstīja, ka atsevišķiem investoriem sākotnējā reģistrā joprojām ir daudz akciju. Ja akcijas glabājas sākotnējā reģistrā, tur krājas arī dividendes, un pašlaik dividendēs uzkrāti trīs miljoni eiro. Kad investors vēlas pārdot akcijas, tam jāveic dereģistrācija, un akcijas tiks pārvestas no sākotnējā reģistra uz akcionāra atvērto finanšu instrumentu kontu, un tad vienlaikus tiek pārskaitītas arī dividendes.

LCD dati rāda, ka dereģistrācija joprojām notiek, lai gan aktivitāte pēdējos 15 gados sarūk. Kad ir tādi notikumi kā, piemēram, "Ventspils naftas" akciju atpirkšana, tad cilvēki intensīvāk interesējas par savām akcijām un iespējām tās pārdot. Uzņēmuma "Ventspils nafta" vairākuma akcionārs ir izziņojis galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un aizies no regulētā tirgus, kad piedāvājums noslēgsies. Ja kāds cilvēks būs piemirsis, ka viņam sākotnējā reģistrā glabājas akcijas, tad šīs akcijas tiks atpirktas obligātā kārtā, pretī akcijām nodrošinot naudas līdzekļus. Šo naudu investors varēs saņemt, kad vēlēsies, skaidroja LCD vadītājs.

Vaicāts, kāpēc cilvēki neveic dereģistrāciju, Aščuks pauda viedokli, ka tam varētu būt dažādi apsvērumi. Viena no iespējām - cilvēks atver finanšu instrumentu kontu tad, kad vēlas vērtspapīrus pārdot. Ja viņam nav noskaņojums vērtspapīrus pārdot, tad viņš tos glabā sākotnējā reģistrā, kur investoram nav papildu izmaksas.

Kopējais naudas apjoms, par kādu pašlaik LCD reģistrēti vērtspapīri, ir vairāk nekā četri miljardi eiro.

Uz sarakstu