Latvijas un Lietuvas piensaimnieki veidos kopīgu uzņēmumu svaigpiena tirdzniecībai
Lai stiprinātu pozīcijas Eiropas Savienības piena tirgū, Latvijas un Lietuvas piensaimnieki gatavojas apvienot spēkus svaigpiena tirdzniecībā, veidojot kopīgu uzņēmumu, pēc abu valstu kooperatīvu vadītāju tikšanās aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
"Līdz sezonas sākumam tiksimies regulāri, lai izstrādātu kopīgu rīcības plānu ar mērķi izkļūt no Eiropā zemākās piena iepirkuma cenu bedres. Izkristalizējās arī vairāki risinājumi, piemēram, spēku apvienošana svaigpiena tirdzniecībai, lai stiprinātu pozīcijas kopējā tirgū. Lai nākotnē veidotu kopīgu piensaimnieku kooperatīvos ražoto produktu portfeli dažādiem tirgiem, vienojāmies arī apkopot informāciju par kooperatīvos ražotajiem piena produktiem," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa arī norādīja, ka, domājot par iespējām Baltijas kooperatīviem veidot apjomīgākas piena piegādes potenciālajiem pārstrādātājiem, lauksaimnieki analizēs visu trīs valstu nodokļu un juridiskos nosacījumus, lai pieņemtu lēmumu par izdevīgāko vietu kopīga uzņēmuma reģistrācijai.
Vienlaikus piensaimnieki atzinuši, ka viena no galvenajām problēmām ir atšķirīgā piena kvalitāte - ne tikai kooperatīvu, bet arī zemnieku saimniecību starpā, ko ietekmē neviendabīgās saimniecību struktūras.
Sanāksmes laikā lauksaimnieki vienojās arī par kopīgas starptautiskas konferences rīkošanu ar mērķi noteikt attīstības scenārijus piena lopkopības attīstībai Baltijā, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ambīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas pasākumu īstenošanas gadījumā.
Kā norāda Dzelzkalēja-Burmistre, šis ir stratēģiski svarīgs jautājums, jo pasākumu īstenošana būtiski ietekmētu lauksaimniecības attīstību.
"Jaunākās EK prognozes rāda strauju slaucamo govju skaita samazināšanos. Tā ir satraucoša informācija. Piensaimniekiem aktīvāk jāaizstāv savas intereses un visiem spēkiem jāveicina piena produktu eksports, kas nodrošinātu govju skaita būtisku nesamazināšanos," norāda Dzelzkalēja-Burmistre.
Kā ziņots, piensaimnieku tikšanās notika 12.janvārī Ceraukstē. Nākamā Baltijas piensaimnieku tikšanās plānota jau februārī.
Jau vēstīts, ka, saglabājoties zemai piena iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur pēdējos divos mēnešos vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju - 20 eirocentus par kilogramu piena.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kā ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu eiro finansējums, 12,38 miljoni - atbalsts par slaucamajām govīm, 7,6 miljoni - ES atbalsts, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.
Uz sarakstu
