Latvijas un Igaunijas deputātu sarunā raisās saasinātas diskusijas par bēgļu jautājumu
Piektdien, 13.novembrī, Saeimā Latvijas un Igaunijas parlamentu Eiropas lietu komisiju pārstāvju tikšanās beigās uz brīdi izvērtās saasināta domu apmaiņa bēgļu uzņemšanas jautājumā. Savukārt kopsēdes sākumā tika uzklausīta Latvijas Universitātes asociētā profesora Dauņa Auera prezentācija par patvēruma meklētāju tēmu.
Abu komisiju sēde tradicionāli šādiem pasākumiem sākās ar samērā diplomātiskām uzrunām. Igaunijas Eiropas lietu komisijas vadītājs Kalle Pallings, atsaucoties arī uz Auera pausto par savu tuvinieku pieredzi, atgādināja par Baltijas valstu iedzīvotāju došanos bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā.
Savukārt Igaunijas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jāks Madions cita starpā norādīja, ka, atšķirībā no Vācijas, Latvijā un Igaunijā jau pašlaik atrodoties migranti, kas nav latvieši vai igauņi, un ka mūsu valstis nez kāpēc vairās akcentēt šo realitāti. Kādā brīdī starp Pallingu un Madisonu izvērtās īsa diskusija par to, kāda ir pareizā statistika vienā no pakārtotajiem jautājumiem.
Deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) cita starpā norādīja, ka patvēruma meklētāju krīzes jautājumā ir ļoti svarīgi lietot īsto terminoloģiju, jo tas palīdzētu rast pareizos risinājumus. Viņš vērsa uzmanību, ka puse no patvēruma meklētājiem, kas ieradušies Vācijā, nāk no Kosovas, Albānijas un Serbijas, kuru iedzīvotāji nav bēgļi, kas būtu apdraudēti.
Pēc tam Pallings tomēr uzsvēra, ka lielākā daļa no bēgļiem, kas ir jāuzņem Eiropai, nāk no Sīrijas, kurā notiek karš. Viņš norādīja, ka šis ir ideāls laiks, lai ekstrēmisti un radikālās partijas palielinātu savu atbalstītāju skaitu.
Igaunijas komisijas vadītājs pievērsās arī jautājumam par bēgļu sadali Eiropas Savienībā (ES) un citām tēmām. Ar viņu diskusijā par vienu no aspektiem iesaistījās deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK), taču komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V) aicināja cienīt runātāju, jo Pallingam esot dots vārds. Uz īsu brīdi diskusija starp atsevišķiem deputātiem notika "augstākos toņos" ar dažām interesantām replikām.
Igaunijas komisijas priekšsēdētājs runas turpinājumā pauda, ka nav pareizi baudīt tikai labumus no ES, bet neiesaistīties krīžu risināšanā - ja kāds tā uzskata, tādā gadījumā ES nav tā organizācija, kurā vajadzēja iestāties. Viņš norādīja, ka Igaunija turpinās izrādīt solidaritāti citām dalībvalstīm. Pallings runas noslēgumā gan atvainojās, ka ir izteicies tik tieši un emocionāli. Savukārt Čigāne, iespējams, vairāk vēršoties pie atsevišķiem Latvijas deputātiem, mudināja arī iekarsušas diskusijas laikā respektēt vienam otru.
Neoficiālas sarunas Latvijas un Igaunijas deputātiem turpinājās pēc sēdes rīkotajās pusdienās.
Kols pēc sēdes aģentūrai LETA skaidroja, ka viņš diskusijā ar Igaunijas pārstāvi vēlējies uzsvērt, ka jēdziens "solidaritāte" pašlaik ir nepamatoti reducēts līdz vienai darbībai - migrantu pārdalīšanai starp dalībvalstīm. Taču solidaritāte var izpausties arī citādi, piemēram, kā tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšana, kā arī cilvēkresursu nosūtīšana uz migrantu krīzes skartajām dalībvalstīm. Latvija jau tagad atbalsta ES centienus migrantu krīzes risināšanā, piedaloties ārējās robežas stiprināšanā, tajā skaitā nosūtot savus robežsargus uz Dienvideiropas valstīm.
Deputāts akcentēja, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu palīdzību krīzes situācijā nonākušajām dalībvalstīm, kas pašlaik ir Grieķija un Itālija, citas dalībvalstis sniedz atbilstoši savai kapacitātei. Jāņem vērā, ka ES ir nacionālu valstu savienība un ka, lemjot par krīzes risinājumiem, ir jāņem vērā arī dalībvalstu vēsturiskie aspekti. Arī Kols norādīja uz nepieciešamību lietot pareizu terminoloģiju, jo, piemēram, jēdziens "bēgļi" bieži vien tiekot izmantots nekorekti. Pašlaik minētie cilvēki, kas ir ieradušies Eiropā, jādēvē par migrantiem, savukārt Latvija uzņems 531 patvēruma meklētāju. Tikai daļai no patvēruma meklētājiem tiks piešķirts bēgļa statuss, prognozēja deputāts. Politiķis piebilda, ka Grieķija un Itālija nav pienācīgi izpildījušas savu pienākumu par ES ārējo robežu apsargāšanu.
3.novembrī valdība beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.
Saskaņā ar ES lēmumiem pašlaik kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona.
Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.
Uz sarakstu
