Latgales plānošanas reģions: Latgales SEZ dos pienesumu reģiona ekonomiskajai attīstībai

Kā aģentūrai LETA atzina Latgales plānošanas reģiona administrācijā, saskaņā ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam, aplūkojot Latvijas teritoriju reģionālā griezumā, īpaši būtisks uzdevums ir ekonomiskās aktivitātes veicināšana un iedzīvotāju aizplūšanas samazināšana Latgales plānošanas reģionā, kurā ilgstoši raksturīgi zemākie sociālekonomiskās attīstības rādītāji valstī.

Jaunais Latgales SEZ likumprojekts ir vērsts tieši uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu reģionā. Likumprojekta izstrādes gaitā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Latgales plānošanas reģions sadarbojās ar visām reģiona pašvaldībām, tika apzināta esošā situācija piemērotās industriālajās teritorijās un to attīstības iespējas. Bez Rēzeknes SEZ teritorijas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas atradīsies vēl 17 novados un Daugavpilī.

"Mūsu skatījumā tas ir nozīmīgs instruments ekonomiskai attīstībai un arī liels izaicinājums reģiona pašvaldībām pievilcīgas uzņēmējdarbības vides

radīšanai. Sagaidām, ka šī likumprojekta ieviešana mijiedarbībā ar investīcijām industriālo teritoriju sakārtošanā veicinās ne tikai esošo reģiona uzņēmumu attīstību, bet arī kalpos par efektīvu instrumentu investīciju piesaistē no citiem reģioniem, valstīm," uzsvēra Latgales plānošanas reģiona administrācijā.

VARAM ir izstrādājusi Latgales SEZ likumprojektu, paredzot, ka zonā varētu iekļaut 17 novadus un Daugavpili. Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbvietu radīšanai.

Kā norāda ministrijā, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Likumprojekts paredz, ka Latgales SEZ teritoriju veido publisku personu un privātīpašumā esošas teritorijas. Privātīpašumā esošā teritorija nevar pārsniegt 30% no Latgales SEZ teritorijas. Ir noteikti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu. Kā galvenie ir teritorijas piederība, teritorijas infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas teritorijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai, plānotie rezultāti, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Ministrija gan nav noteikusi konkrētas pašvaldības, kuru atsevišķām teritorijām varētu noteikt SEZ statusu, jo ir paredzēts Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt Latgales SEZ teritoriju. Tomēr ir noteikts provizoriskais pašvaldību saraksts, kurās varētu atrasties SEZ teritorija un tās iespējamā platība. Plānots, ka maksimālā teritorijas platība nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona, kura kopējā platība ir 14 549 kvadrātkilometri. Attiecīgi 5% ir 727,45 kvadrātkilometri.

Provizoriskajā pašvaldību sarakstā ir iekļauti 17 novadi un Daugavpils. Rēzekne šajā likumā nav iekļauta, jo tai jau ir sava speciālā ekonomiskā zona, kas nebūs pretrunā ar šo likumu, skaidro ministrijā.

Likumā noteikts, ka Latgales SEZ esošajiem uzņēmumiem var piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos tiešo nodokļu atvieglojumus.

Latgales SEZ pastāvēšana ir noteikta līdz 2035.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā ar nākamo gadu.

Uz sarakstu