Kurzemē vecāki aktīvi vakcinē bērnus pret ērču encefalītu
"To, ka ērču encefalīts Kurzemē ir nopietna problēma, vecāki tiešām apzinās un valsts apmaksāto vakcināciju jau daudzus gadus izmanto ļoti apzinīgi," stāsta pediatre Ieva Ozola.
Talsu, Ventspils un citās Kurzemes reģiona ģimenes ārstu praksēs, kas atrodas endēmiskajās teritorijās, vakcinēta ir lielākā daļa bērnu, pastāstīja ģimenes ārsti. Vecāki esot informēti un lielākā daļa par vakcinācijas iespējām interesējas paši. Tikai atsevišķos gadījumos ir īpaši jāmudina vai jāskaidro, kāpēc vakcinācija ir svarīga. Arī pieaugušo vidū interese par vakcināciju ir augsta un tie, kas var atļauties, vakcinējas, stāsta Ozola.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka Kurzemē gandrīz ceturtā daļa jeb 22% reģiona iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem regulāri vakcinējas pret ērču encefalītu.
Diemžēl ierobežoto valsts budžeta līdzekļu dēļ valsts nespēj nodrošināt visu bērnu vakcināciju pret bīstamo infekciju un veidojas situācijas, kad piemēram, Ventspils novadā vakcināciju apmaksā, bet blakus mājā, kas oficiāli jau ir Ventspils pilsēta, bet ērču ir tikpat daudz, vakcinācija bērnam vairs nepienākas. "Ērces jau novadu robežas nepazīst, tāpēc vislabāk būtu, ja Kurzemē pasargāti tiktu visi bērni. Iespēju robežās vecāki cenšas savus bērnus vakcinēt arī par maksu, taču ne visi to var atļauties," uzsver Ozola.
Patlaban Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ārstējas divi ērču encefalīta pacienti, gados jaunas sievietes - abas inficētās nav bijušas vakcinētas, pastāstīja Infekciju slimības nodaļas vadītāja infektoloģe Gunta Andersone.
Kaut gan ārā jau ir vasara, mūsdienu vakcīnas ļauj imunitāti iegūt arī gada siltajos mēnešos, kad ērces ir aktīvas. "Mīts, ka vakcinēties var tikai ziemā, saglabājies vēl no padomju laikiem, kad vakcīnās izmantoja dzīvu, novājinātu vīrusu. Inficētas ērces piesūkšanās pēc potes tad varēja izraisīt saslimšanu, taču tagad tas vairs nav iespējams, jo vakcīnā izmanto nedzīvas vīrusa daļinas, kas ļauj vakcinēties augu gadu," skaidro neiroloģe Maruta Naudiņa
No 26 Latvijas novadiem, kas šogad izsludināti par ērču endēmiskajām teritorijām ar īpaši augstu saslimstības risku, lielākā daļa jeb 16 ir Kurzemē. Kurzemes reģionā pērn reģistrēta gandrīz trešdaļa no visiem ērču encefalīta gadījumiem Latvijā.
Visvairāk saslimšanas gadījumu ar tendenci to skaitam pieaugt jau vairākus gadus tiek konstatēti Alsungas novadā. Vidējais saslimšanas gadījumu skaits, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo piecu gadu periodā, Alsungā ir sasniedzis 113, kas ir vairāk nekā 10 reizes augstāks rādītājs nekā citviet Latvijā. Augsta saslimstība novērota arī Pāvilostas un Ventspils novadā (attiecīgi 81,5 un 76,9 uz 100 000 iedzīvotājiem), kam seko Kuldīgas novads (63,6 uz 100 000). Salīdzinoši, saslimstības rādītāji valstī kopumā 2015.gadā bija krietni zemāki - 8,51 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem, liecina SPKC dati.
Jāatgādina, ka vakcināciju endēmiskajās teritorijās plāno un veic ģimenes ārsts. Visi bērni vecumā no viena līdz 18 gadiem, kuriem ir deklarēta dzīves vieta kādā no endēmiskajām teritorijām, ir tiesīgi saņemt valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu neatkarīgi no tā, kur atrodas viņa ģimenes ārsta prakse, informē SPKC. Ja ģimenes ārsta pamatprakse ir ārpus endēmiskās teritorijas, bērnu viņš vakcinēt nevar, pat ja pacienta deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajā teritorijā. Šādus pacientus pēc iepriekšējās saskaņošanas vakcinē tie ģimenes ārsti, kuru pamatprakse atrodas endēmiskajā teritorijā, skaidro SPKC.
Uz sarakstu
