KM: Pašvaldību varā būs izslēgt nozīmīgos kultūras pasākumus no PVN piemērošanas
No nākamā gada janvāra paredzēts kultūras pasākumiem piemērot 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, taču pašvaldību varā būs izslēgt nozīmīgos kultūras pasākumus no PVN piemērošanas, pauž Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji.
Kā trešdien, 23.septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā informēja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, PVN neattieksies uz KM un pašvaldības kultūras iestādēm, tas ir muzeji, bibliotēkas, kultūras centri utt. Otrs izņēmums būs biedrības un nodibinājumi, un KM kapitālsabiedrības, kurām ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi. Šādas ir apmēram 30 institūcijas. Tāpat PVN piemērošana neattieksies uz sabiedriskā labuma organizācijām, kas reģistrētas kultūras jomā.
Deputāts Valdis Skujiņš (ZZS) interesējās, vai PVN tiks piemērots Liepājas mūzikas festivālam "Summer Sound", ja tā norisi atbalsta pašvaldība.
KM valsts sekretārs skaidroja, ka mehānisms, kā izslēgt nozīmīgos pasākumus no PVN piemērošanas, ir pašvaldību rokās. Deleģēšanas procedūru nosaka katra pašvaldība pati, savukārt KM katra gada sākumā paziņo, kādi pasākumi konkrētajā gadā būs vajadzīgi un kurus uzskata par kultūrpolitiski atbalstāmiem. Līdzīgi var rīkoties arī katra pašvaldība. Pēc tam tiek rīkots atklāts konkurss un ar tiem, kas piesakās, tiek slēgts deleģējuma līgums.
"Piemēram, ja Liepājas pašvaldība uzskatīs, ka "Summer Sound" ir nozīmīgs pasākums un pašvaldība izies šo te deleģējuma līguma ceļu, tad PVN nebūs jāpiemēro. Šobrīd varu minēt, ka Jūrmalai šāds deleģēšanas līgums ir ar Dzintaru koncertzāli, Cēsīm - ar savu koncertzāli," sacīja Voldiņš.
Ja cilvēks patlaban par ārzemju mākslinieka pasākumu ir gatavs maksāt 100 eiro, tad pēc PVN piemērošanas nez vai cilvēkam būs problēmas samaksāt arī 130 eiro par biļeti, uzskata kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Tajā pašā laikā ministre piebilda, ka visiem kultūras pasākumiem nebūtu iespējams piemērot samazinātu PVN. Tas tādēļ, ka atšķiras pakalpojums, kas ir izteikti orientēts uz nacionālās kultūrtelpas veidošanu un kultūrtelpas uzturēšanu, kuru pamatmērķis ir sabiedriskais labums. Nereti šādu pasākumu nodrošināšanai valsts pat piemaksā, lai pakalpojums sabiedrībai būtu pieejams.
"Piemēram, valsts piemaksā, lai cilvēki varētu apmeklēt teātra vai operas izrādes, jo pretējā gadījumā biļešu cenas būtu krietni lielākas. Taču ir arī kultūras pasākumi, kuriem primāri ir peļņas gūšana," sacīja ministre, piebilstot, ka pašvaldībām būs jāizvērtē, vai pasākums ir pašvaldības stratēģijā, proti, vai tas stiprina minimālo kultūras pakalpojuma grozu iedzīvotājiem un stiprina pašvaldības tradīcijas, vai primārais raksturs tomēr pasākumam būs peļņas gūšana.
Ietekme, kādu atstās no nākamā gada kultūras pasākumiem piemērotais PVN, nav līdz galam izvērtēta, uzskata KM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Viņš minēja, ka ietekme PVN piemērošanai kultūras pasākumiem būs, jo ne jau visos gadījumos būs runa par ārzemju zvaigžņu pasākumiem. Viņš uzskata, ka pasākuma organizētāji atradīs visādus ceļus, lai nonāktu pie atvieglojumiem, taču vienai daļai, kas pie atvieglojumiem nenonāks, iespējams, nāksies no pasākuma rīkošanas atteikties.
Kā ziņots, 15.sptembrī valdība vienojās vairs nepiemērot atbrīvojumu no PVN kultūras pasākumiem. Attiecīgi tiem tiks piemērota PVN standarta likme 21%. Ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2016.gadā un turpmāk ir aprēķināta 3,1 miljona eiro apmērā ik gadu.
Uz sarakstu
