Kažoka: Ierosinājums iesaldēt deputātu algas ir populistisks

"Nav problēmas, ka ierosinājums tika noraidīts. Ir problēma, ka šāds jautājums vispār bija Saeimas darbakārtībā," aģentūrai LETA sacīja Kažoka. Viņa pauda, ka ierosinājuma pieteicējiem varētu būt bijis populistisks motīvs.

Kažoka ir pārliecināta, ka patlaban deputātu un augstākās ierēdniecības algās valsts nepārmaksā, esot tieši pretēji - algas šajā sektorā ir mazas. Eksperte norādīja, ka ir jādomā, ko ar rosinājumu iesaldēt deputātu algas sabiedrība un politiķi vēlas panākt - veidot spēcīgu politisko eliti vai palikt pie esošās.

"Par to, ko mēs maksājam, saņemam salīdzinoši spēcīgu politisko eliti," uzskata Kažoka, turpinot, ka šādi politiķu ierosinājumi ir "sabotāža pret Latvijas ilgtermiņa interesēm - spēcīgu pārvaldi, kas spēj pieņemt pārdomātus un gudrus lēmumus". Pašlaik sabiedrība saņemto to, par ko maksā, piebilda Kažoka.

Raugoties uz citu valstu pieredzi, ir skaidrs, ka ekonomiski attīstītās valstīs ir spēcīgāka valsts pārvalde, kas panākama ar atbilstoša atalgojuma palīdzību, uzskata politoloģe.

Kažoka piekrita, ka nākotnē būtu jāpārskata likums par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, panākot atalgojuma pieaugumu. Eksperte pauda, ka patlaban valsts pārvaldes atalgojums ir piesaistīts neadekvātiem rādītājiem, kā rezultātā gan ministri, gan arī augstākā ierēdniecība saņem neatbilstoši zemas algas. Populistiski ierosinājumi nepārskatīt šo sistēmu traucē vēsi novērtēt esošo situāciju, saprotot, ka Latvijā jūtams spēcīgas politiskās elites trūkums.

"Ja Latvijā būtu pietiekami spēcīga politiskā elite, tad likums tiktu grozīts. Turklāt uz šādu nepieciešamību norādīja daudzi eksperti, ar zemu atalgojumu skaidrojot lielu personāla mainību sektorā," sacīja politoloģe.

Saeima 1.oktobrī noraidīja nacionālās apvienības rosinātus likuma grozījumus par deputātu algu iesaldēšanu nākamajā gadā.

Šo likumprojektu atbalstīja 24 deputāti no nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai" (NSL). Pret bija 12 deputāti, tostarp "Vienotības" pārstāvji, Ringolds Balodis (NSL), Valters Dambe (ZZS) un Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK). Vēl 26 parlamentārieši no "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības balsojumā atturējās, bet 22 deputāti - "Saskaņas" pārstāvji un Veiko Spolītis - balsojumā atturējās.

Tāpat ziņots, ka, mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.

Uz sarakstu