Kapitālsabiedrību reformas rezultātus sola 3-5 gadu laikā
Lai gan reforma notiek kopš 2012.gada, tikai pagājušajā gadā tā ieguvusi konkrētākas aprises un ir sasniegts būtisks progress, izveidojot tiesisko regulējumu kapitālsabiedrību darbībai un pārvaldībai. Tomēr, lai reforma noritētu kvalitatīvi, procesu nevar sasteigt, uzvēra Vilks.
Nākamā gada rudenī, kad PKC publiskos trešo gadskārtējo ziņojumu par kapitālsabiedrību darbības radītajiem, ir plānots veikt izvērtējumu par līdzšinējo progresu nozares reformā. Tad arī tikšot izvērtēts, kādi uzlabojumi vēl nepieciešami, kuri procesi bijuši kvalitatīvi un kuri ne tik kvalitatīvi.
Viens no jaunumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā ir to pienākums iesniegt PKC uzņēmumu darbības stratēģiju. Lai gan 67 kapitālsabiedrības ir 100% valsts īpašums un vēl vairākās ir daļēja ietekme, stratēģijas ir saņemtas vien no 17 kapitālsabiedrībām, klāstīja Vilks. Šis process esot ļoti sarežģīts, un, iepazīstoties ar dokumentiem, PKC ir izteicis arī virkni iebildumu. Piemēram, stratēģijās nav skaidri nodalīti finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī trūkst alternatīvu attīstības scenāriju un ir nepietiekami novērtēti ārējie riski.
Vērtējot pagājušā gada darbības rezultātus, Vilks izcēla, ka ievērojami ir palielinājusies kapitālsabiedrību peļņa - no 17 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 164 miljoniem eiro pagājušajā gadā. Peļņu visvairāk nesušas lielās kapitālsabiedrības, kur valstij ir gan 100% ietekme, gan arī daļēja - "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži", "Latvijas Mobilais telefons" un "Air Baltic corporation". Tikmēr joprojām negatīvu ietekmi atstāj "Revertas" koncerns, taču pamazām valsts pārtrauks savu dalību tajā. Vilks gan atzina, ka tas nevar notikt ātri - ir skaidrs plāns, kā tas notiks.
Valstij 100% līdzdalība ir 67 kapitālsabiedrībās, vēl piecās līdzdalība ir 50%-100% apmērā, savukārt mazāk nekā 50% līdzdalība ir 39 kapitālsabiedrībās, bet vēl 72 uzņēmumos valsts līdzdalība ir dalīta kopā ar privāto sektoru, piemēram, "Lattelecom" un "Air Baltic corporation".
Uz sarakstu
