Kaķene Oglīte - medniece Smiltenes tehnikumā
Kaķene Oglīte Smiltenes tehnikumā ieradās pirms astoņiem gadiem. Ielaista katlu mājā, viņa vispirms iemantoja kurinātāju labvēlību. Tagad Oglīte ir Lauksaimniecības Datu centra datu bāzē reģistrēts Smiltenes tehnikuma mājdzīvnieks ar Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pasi.
Kā pilsētas informācijas portālam Smiltene24.lv stāsta Smiltenes tehnikuma pārstāve Baiba Vahere, kaķene aktīvi piedalās skolas mācību procesā un nakšņo dienesta viesnīcā. Vienīgās, kuras par viņas parādīšanos nav sajūsmā, ir Kalnamuižas peles.
Apveltīta ar izcilām komunikatīvām spējām un stratēģisko domāšanu, Oglīte nodrošinājusies ar visuzticamāko komandu. Katram no tās par kaķenīti ir savs stāsts. Svešinieki, izdzirdot viņas vārdu, parasti ar skatienu sāk meklēt dzīvnieku, kura kažoka krāsa māņticīgākos rosina trīs reizes pārspļaut pār kreiso plecu. Taču patiesībā Oglīte ir trīskrāsu kaķenīte, kuras kažociņā visbagātīgāk pārstāvēta baltā un rudā krāsa. Bet, saimniekojot pa katlu mājas izdedžiem visādi gadās... Tā arī kaķene tikusi pie vārda. Lai gan patiesībā par Oglīti viņu sauc visur citur, tikai ne katlu mājā. Tur viņa ir vienkārši Kaķe, kura staigā, kur pašai patīk, un visbiežāk parādās Ilgoņa Francmaņa dežūrās. Gluži bez iemesla tas nav – nākot uz darbu, kurinātāja somā vienmēr ir arī svaigas akniņas Kaķei. Viņas lielākais kārums. Un par to arī Ilgonim tiek Oglītes vislielākā mīlestība. Reizēm vīri pat vēl īsti nevar saskatīt, vai nācējs ir Ilgonis, taču to var nemaldīgi pateikt pēc Kaķes izturēšanās – tik priecīgi pretim viņa skrien vienīgi šim kurinātājam.
Neilgā laikā Oglīte vairākas reizes pamanījusies kļūt par daudzbērnu māmiņu. Vīri nav bijuši ar mieru katlu māju pārvērst kaķu bērnudārzā, tāpēc devušies pie veterinārmedicīnas priekšmetu skolotājas Rudītes Bentas un kopīgi nolēmuši Oglīti sterilizēt. Operācijā piedalījušies nākamie veterinārārsta asistenti, kuri uzņēmušies arī rūpes par kaķenīti pēcoperācijas periodā. Šajā laikā Oglīte pārnesta uz dienesta viesnīcu, kur sterilāki apstākļi nekā katlu mājā. Kaķenei tur ātri vien iepaticies, un jau pēc pāris nedēļām visi viņu uztvēruši kā pilntiesīgu dienesta viesnīcas iemītnieci. Tagad Oglīte vakaros visbiežāk šiverējas pa viesnīcu. Šodien meitenes viņai uzdāvinājušas jaunu bumbiņu. Vienpadsmit lolojumdzīvnieku pasē ierakstītie dzīves gadi Oglītei nav šķērslis, lai katru vakaru kopā ar jauniešiem kārtīgi izdauzītos. Rotaļlietu izvēlē kaķene ir liela estēte – ja vien tiktu dota tāda iespēja, viņa spēlētos tikai ar košākajiem telpu dekoriem...
Diez vai Smiltenes tehnikumā atradīsies kāds, kurš būs gatavs apgalvot, ka Oglīte nav mīļa un draudzīga. Taču tas nenozīmē, ka katrs, kurš to vēlas, var viņu jebkurā brīdī paņemt klēpī. Tas iespējams tikai tad, kad kaķu dāma to vēlas pati. Saņēmusi nepieciešamo mīlestības devu, Oglīte parasti atrod klusāku vietiņu, kur, neviena netraucēta, var atpūsties. Guļot, kaķene reizēm mēdz ieņemt tik relaksētu pozu, ka dienesta viesnīcas vadītāja Mārīte Bāliņa, reiz, dārzā ravējot, pārbijusies: kas tas par kaķi, kas nomiris viņas burkānu vagā?
Skolotājai Rudītei Bentai skaistā un piemīlīgā kaķenīte tik ļoti iepatikusies, ka viņa vēlējusies to ņemt pie sevis, taču katlu mājas vīri Oglīti nav atdevuši. Līdzīga vēlēšanās savulaik bijusi arī Mārītei Bāliņai, kura tehnikumā neoficiāli iesaukta par Oglītes krustmāti, jo tieši pie viņas glabājas kaķenītes svarīgākie dokumenti. Tagad visi pieņēmuši, ka Oglītes mājas ir Smiltenes tehnikums un katrs dara visu iespējamo, lai kaķenīte tajās justos labi. Reizēm viņa laiski gozējas uz dienesta viesnīcas vai kādas no veterinārmedicīnas mācību korpusa palodzēm. "Dažkārt, ielecot klasē pa logu, Oglīte visiem par lielu prieku paciemojas arī stundās," stāsta skolotāja Rudīte Benta. Kaķenīte ir piedalījusies arī laboratorijas darbos un praktiskajās nodarbībās, vislielāko jautrību izraisot, uzrodoties klasē ar dzīvu peli zobos. Paredzētās mācību stundas vietā nākamie veterinārārsta asistenti vērojuši medību prezentāciju.
Ikdienā noķertās Kalnamuižas peles parasti tiek glīti saliktas rindiņā pie dienesta viesnīcas durvīm un atrādītas dežurantēm. "Oglītei kopmītnēs ir arī savi rituāli," stāsta dežurante Māra Šaudiņa. "Pie mums viņa vienmēr ielec tikai pa atslēgu izsniegšanai paredzēto lodziņu. Arī tad, ja vaļā durvis. Šāds apciemojums jāsaprot kā zīme, ka kaķenītei nav iebildumu aizčāpot līdz virtuvei un mazliet panašķoties. Ja dežurante nereaģē, seko viegls piesitiens ar ķepu pa kāju, un tad jau parasti neviens ilgāk gaidīt neliek... Oglīte labi ielāgojusi, kādas labvēlības izpausmes no katra gaidāmas. Viņa labi zina, kurš būs atnesis pastēti, kurš – krējumu, kurš – viņas mīļāko kaķu barību. Istabiņas, kuru iemītnieki ar kaķiem ir uz "jūs", Oglītes vakara apgaitā netiek iekļautas. Visvairāk apmulsusi kaķenīte parasti ir mācību gada sākumā, jo tad istabiņu saimnieki bieži mainījušies un paiet laiks, kamēr atkal nodibina jaunus kontaktus.
Garākajās brīvdienās, kad tehnikuma audzēkņi dodas uz mājām, dienesta viesnīcas vadītāja reizēm paņem Oglīti paciemoties pie sevis. Bet tā kā tur priekšā vēl viens kaķis, Smiltenes tehnikuma mīlulīte, brīdi paviesojusies, ātri pošas prom. Kaķenītei - tāpat kā runču kompānija - nepatīk arī skaļi trokšņi, tāpēc viņas klātbūtnē dienesta viesnīcā visi cenšas uzvesties klusi.
2015. gada jūnijā tehnikumu absolvējušie veterinārārsta asistenti, atvadoties no skolas, Oglītei uzdāvināja iemaksu, kas nepieciešama, lai dzīvnieku reģistrētu Lauksaimniecības Datu bāzes reģistrā. Šie jaunieši piedalījās arī mikroshēmas implantēšanā. Tāpat jaunie "vetiņi" parūpējās, lai skolai piederošā kaķenīte būtu attārpota un potēta pret trakumsērgu un infekcijas slimībām. Oglīte visas nepieciešamās manipulācijas izturēja godam, nesagādājot ne mazākās raizes dakterei un asistentiem. Visticamāk - kaķenīte labi apzinās, ka tehnikuma ļaudis viņai šajā dzīvē devuši otru iespēju, tāpēc Oglīte pret visiem izturas ar lielu uzticību un labvēlību.
Precīzus kaķenītes dzimšanas datus neviens nezina, bet lolojumdzīvnieku pasē kā viņas dzimšanas diena ierakstīts 2005. gada 1. septembris. Lai dienā, kad svētkus svin tehnikuma audzēkņi, tiek arī kāds prieks skolas kaķenītei.
Oglītei Smiltenes tehnikumā ir kāda īpaši mīļa vieta – veļas māja. Tajā kaķene parasti ielavās, slepeni izsekojot cilvēku, kurš devies pēc tīrās veļas. Ielavījusies telpā, viņa ātri noslēpjas, lai pēc tam kādā īpaši mīkstā un siltā vietiņā izbaudītu mieru un klusumu, kāds reti iespējams vietā, kur apgrozās jaunieši. Arī tad, ja veļas mājā iznāk aizkavēties ilgāk par dienu, Oglītes uzvedībā nekas neliecina par piedzīvotu psiholoģisko diskomfortu. Kaķene labi zina – prombūtnes laikā visi būs paspējuši pēc viņas tik ļoti sailgoties, ka nevienam pat prātā nenāks dusmoties. Drīzāk – katrs, kā prazdams, steigs parūpēties, lai Oglīte atgūtu zaudētās kilokalorijas.
Vārds "diēta" Smiltenes tehnikuma kaķenei ir svešs. Taču Oglītei ne prātā nenāk par saviem apaļumiem skumt. Viņa zina - Smiltenes tehnikumā skaistākas un mīļākas kaķenītes par viņu nav.
Uz sarakstu
