Kā galvenos jauno māmiņu mirstības faktorus min veselības aprūpes kvalitāti
Latvijā trīs gadu laikā no dažādām komplikācijām grūtniecības laikā vai neilgi pēc tās ir mirušas 20 sievietes, pērn to skaits bija pat 12, kas ir satraucošs skaitlis, piektdien, 3.jūnijā, medijiem atzina Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga. Vienlaikus gan ir jāsaprot, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir mazs dzemdību skaits viena gada laikā, tāpēc viena gada rādītāji neraksturo kopējo situāciju, viņa piebilda.
Lai gan mātes mirstībai ir tendence samazināties, speciālisti nav apmierināti ar tempu, kādā tas notiek. Tāpēc ir vēl daudz darāmā, lai šo tendenci apstādinātu, atzina Rezeberga.
Katram no gadījumiem, kad grūtniecības laikā vai neilgi pēc tās ir mirusi sieviete, ir cits iemesls, un ne visi ir saistīti ar grūtniecības komplikācijām. Tomēr ir trīs būtiski faktori, kas ietekmē bēdīgo iznākumu. Viens no tiem ir veselības aprūpes sistēma un organizācija Latvijā. Otrs ir profesionāļu zināšanas, kompetence un spēja atrisināt dažādas situācijas. Savukārt trešais faktors ir sabiedrības loma un dažādi sociālie faktori. Piemēram, liela daļa nāves gadījumu ir sievietēm, kuras grūtniecības laikā vispār nav apmeklējušas attiecīgos speciālistus, minēja Rezeberga.
Mirstībai parasti ir divi cēloņi - ar grūtniecību tieši saistītie, kas parasti ir lielākā daļa, un ar grūtniecību nesaistītie. Ja runa ir par tiem cēloņiem, kas saistīti ar grūtniecību, nereti nāves cēlonis ir bijusi asiņošana kādā no grūtniecības periodiem. Savukārt ar grūtniecību nesaistīts cēlonis ir, piemēram, komplikācijas pēc saslimšanas ar gripu.
Ir izskanējis, ka sodi par nolaidību mātes aprūpē, kādēļ ir mirusi jaunā māmiņa, iespējams, ir pārāk mazi. Tomēr dzemdniecības un ginekoloģijas speciālisti uzskata, ka sodu bardzība situāciju būtiski neuzlabos. Piemēram, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja Seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja Gunta Lazdāne pauda, ka sodu palielināšana situāciju veselības aprūpē neuzlabos, lai gan būtu vērtīgi veikt izvērtējumu par sodu apmēra saistību ar sekām. Tomēr viņa vērsa uzmanību, ka ar sodu palielināšanu tiks iedzītas tikai bailes, tiks panākta dokumentu viltošana un patiesības neatklāšana.
Lai mazinātu letālo gadījumu skaitu, būtu jānomaina latviešiem raksturīgā neiejaukšanās politika pret ieinteresētību, piebilda Lazdāne. Piemēram, ja mazā ciematiņā ir kāda sieviete gaidībās, būtu vērts painteresēties, kā viņa jūtas un vai ir uzskaitē pie kāda ārsta. Tādējādi varētu novērst arī nepamanītas grūtniecības un nevēršanos pie speciālistiem. Tāpat arī ir lietas, ko iespējams novērst vēl pirms grūtniecības iestāšanās, lai nerastos komplikācijas bērniņa gaidīšanas laikā. Lazdāne minēja, ka tas ir liekais svars un paaugstināts asinsspiediens, kas var izraisīt ne tikai veselības problēmas, bet arī novest pie letālām sekām.
LETA jau ziņoja, ka pērn Latvijā grūtniecības laikā vai neilgi pēc tam mirušas 12 sievietes, kas ir lielākais skaits pēdējo desmit gadu laikā, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra dati (SPKC) par mirstību Latvijā.
No pērn mirušajām sievietēm astoņas bija tādas, kas mirušas ar grūtniecību saistītu cēloņu dēļ, bet četru sieviešu nāves cēlonis bija netieši saistīts ar grūtniecību. Kā skaidro SPKC, šajā statistikā tiek iekļautas sievietes, kuru nāves cēlonis ir saistīts ar grūtniecību vai kuru stāvokli grūtniecība pasliktinājusi. Nelaimes gadījumi šajā statistikā netiek iekļauti.
Uz sarakstu
