Jūrmalas gada balvu par mūža ieguldījumu kultūrā saņēmis gleznotājs Andrejs Ģērmanis
Ģērmanis tiek raksturots kā talantīga un erudīta personība ar plašu ietekmes loku kultūras darbinieku vidē, sabiedrisko aktivitāšu rosinātājs un īstenotājs. Viņš ir arī aktīvs Jūrmalas kultūras un mākslas dzīves veicinātājs un Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas ilggadējs priekšsēdētājs.
Novērtējot Jūrmalas pilsētas kultūras dzīves spilgtākos notikumus pašvaldības, valsts un starptautiskā mērogā, "Jūrmalas Gada balva kultūrā" aizvadītajā nedēļā tika pasniegtas jau 16.reizi.
Kopumā pērn pilsētā notikuši vairāk nekā 770 dažādi kultūras un izklaides pasākumi. Konkursam tika saņemti 90 pieteikumi dažādās nominācijās. Skatītāju simpātiju balvai konkursā bija pieteikti 93 pasākumi, par kuriem nobalsoja 572 cilvēki.
Balvas tika pasniegta sešās nominācijās. "Gada balva kultūrā 2018" tika piešķirta Jūrmalas Mākslas skolas projektu vadītājai Dacei Ziemelei par projekta - izstādes "100 tautumeitas Latvijas simtgadei" organizēšanu. Šī izstāde saņēma arī skatītāju simpātiju balvu par spilgtāko kultūras pasākumu Jūrmalā.
Projekts "100 tautumeitas Latvijas simtgadei" aizsākās 2017.gadā Jūrmalas Mākslas skolā kā keramikas mācību stundas uzdevums mālā veidot tautumeitu figūriņas, taču rezultātā pārtapa projektā, kurā iesaistījās dažādu paaudžu un nozaru cilvēki. Kopumā tapa vairāk nekā 150 māla tautumeitu figūriņas.
Tautumeitu izstāde pabijusi Jūrmalas Mākslas skolā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros un dizaina koncepta veikala skatlogā pie Dzintaru koncertzāles Jūrmalā. Savukārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izstādi apskatījuši gandrīz 8000 skaitītāju, bet Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā - aptuveni 15 000 skatītāju.
Nominācijā "Par Jūrmalas tēla popularizēšanu" balva piešķirta Dzintaru koncertzāles direktoram Guntaram Ķirsim par pasākuma "Latvijas Goda aplis" organizēšanu. "Latvijas Goda aplī" Jūrmalā realizētas režisora Roberta Rubīna audiovizuālās projekcijas ar komponista Jāņa Ķirša radīto mūziku "Gaismas toņu mistērija" un Lienes Mackus lielformāta skulptūru izstāde kopā ar Jāņa Šipkēvica un Katarinas Henrisones inspirētu muzikālo performanci.
Savukārt nominācijā "Par kultūras pieejamības veicināšanu Jūrmalā" apbalvota māksliniece Baiba Māzere. Kopš 2012.gada Jūrmalas pilsētas muzejā notiek Māzeres vadītie zīmēšanas un gleznošanas kursi "Mūžu dzīvo, mūžu mācies". Kursu dalībnieki ir pilsētas iedzīvotāji, kuri apgūst gleznošanas pamatus. Nodarbības notiek radošā vidē, līdz ar to dalībniekiem ir iespēja sevī atklāt un attīstīt mākslinieku, padziļināt mākslas kompozīcijas un mākslas darbu būtības izpratni, norādīja Krieviņa.
Nominācijā "Par izciliem sasniegumiem Latvijas un starptautiskajos konkursos" balvu saņēma Dubultu bērnu bibliotēkas vadītāja Inguna Radziņa par aktīvu un sekmīgu jaunās paaudzes iesaistīšanu bibliotēku pakalpojumu izmantošanā, motivējot bērnus un jauniešus vairāk lasīt, mācīties un attīstīt savas radošās spējas.
Svinīgajā ceremonijā tika pasniegti arī pateicības raksti. Par aktīvu darbu kultūras dzīves veidošanā Ķemeru apkaimē pateicības rakstu saņēma Vija Pika, bet pateicība par aktīvu dalību Eiropas senioru deju kustībā un starptautiskā senioru deju festivāla "Puķu balle" organizēšanu tika piešķirta Laimdotai Andersonei.
Tāpat arī pateicības raksts tika pasniegts Ingai Freibergai - par aktīvu dalību projektā "Esmu Jūrmalas muzeju eksperts" un zibakcijas "Raksti!" organizēšanā. Pateicība par Latvijas valsts simtgadei veltītās izstādes "Jūrmalas Brīvības stāsti" veidošanu tika izteikta Jūrmalas pilsētas muzeja kolektīvam, bet par projekta "Klavieres uz ielas" īstenošanu - Kristīnei Zelickai.
Edītei Deksnei pateicība tika izteikta par aktīvu darbu kultūrvides veidošanā un tās pieejamības veicināšanā Dubultu Kultūras kvartālā, Ingrīdai Raudsepai un Janai Rāvei - par starptautiskās mākslas izstādes "Marīna 2018. Par jūru" rīkošanu, bet Pēterim Vilkastem un Evijai Kukuvasai - par Jūrmalas pilsētas radošo kolektīvu dalības organizēšanu XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos.
Uz sarakstu
