Jelgavas simboliku papildina ar lielo ģerboni
Pašlaik pilsētas simbolika ir pilsētas karogs, ģerbonis, logotips, pilsētas interneta portāla logotips, sauklis un saukļa logotips. Simbolika tiks papildināta ar Jelgavas lielo ģerboni, lai saglabātu un uzturētu vēsturisko tradīciju un Jelgavas pilsētas heraldisko mantojumu, uzsvērtu Jelgavas nozīmi Latvijas kultūrvēstures kopainā un nostiprinātu Jelgavas kā Zemgales reģiona centra statusu.
Ģerboņa skices autori ir Ilze Lībiete un Juris Ivanovs. Skice izveidota, par pamatu ņemot Jelgavas ģerboni un virs 1643.gadā celtā Jelgavas rātsnama ieejas durvīm novietoto un fotogrāfiski fiksēto ģerboņa cilni. Skicē iekļauts sauklis "Jelgava - pilsēta izaugsmei". Jelgavas ģerboni tur heraldiskās lauvas, un to vainago senais hercoga kronis - hercoga Fridriha laika kronis ar piecām zemeņu lapiņām un dārgakmeņiem. Lauvas atrodas uz karnīzes ar iekaltu pilsētas saukli. Virs 1643.gadā celtā Jelgavas rātsnama ieejas durvīm novietotā ģerboņa vēsturiskais apraksts nav saglabājies.
Jelgavas pilsēta 1573.gadā saņēma pilsētas ģerboni un kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes Zemgales daļas galveno pilsētu - hercoga rezidenci. 1616.gadā Jelgava kļuva par visas Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu, tāpēc viens no šī jaunā statusa apliecinājumiem bija pilsētas ģerboņa papildināšana ar jauniem heraldiskiem simboliem - diviem ģerboņa vairoga turētājiem. Par vairoga ar heraldisko alni kā hercogistes Zemgales daļas simbola turētājiem tika izvēlētas divas lauvas, kas simbolizēja hercogistes Kurzemes daļu, skaidro domē.
Uz sarakstu
