Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, Rīgā vērojams pieaugums
Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rēzeknē – par 1,8% (518 cilvēkiem), Liepājā – par 1,7% (1187), Daugavpilī – par 1,5% (1266), Ventspilī – par 1,5% (541), Jēkabpilī – par 1,5% (338), bet vismazāk Jelgavā – par 0,5% (310).
Pērn tikai 9 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un, izņemot Aknīstes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis (par 15 cilvēkiem), palielinoties sociālās aprūpes iestādēs mītošo personu skaitam. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Carnikavas (par 1476 cilvēkiem vairāk), Babītes (294), Ādažu (211), Garkalnes (177) novadā. Carnikavas novadā iedzīvotāju skaita kāpums līdzīgi kā 2015. gadā Rīgā varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts. Vēl iedzīvotāju skaits pieaudzis Salaspils novadā (par 82 cilvēkiem vairāk), Stopiņu (56), Ikšķiles (36) un Ropažu novadā (10). No minētajiem 9 novadiem visos bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 6 novados.
Vairāk aizbrauc nekā atbrauc, vairāk nomirst nekā piedzimst
2015. un 2016.gadā samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā 2016.gadā samazinājās par 12,2 tūkstošiem (2015. gadā – 10,6 tūkst.). 2016. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8,4 tūkstoši cilvēku (par 1,1 tūkst. mazāk nekā 2015. gadā) un izceļoja 20,6 tūkstoši (salīdzinot ar 2015. gadu - par 0,5 tūkst. vairāk).
2016.gadā dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6,6 tūkstošiem (2015. gadā – 6,5 tūkst.). 2016.gadā Latvijā piedzima 22,0 tūkstoši, bet nomira 28,6 tūkstši cilvēku. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotāju pēdējos piecos gados nedaudz pieauga - no 9,8 2012.gadā līdz 11,2 – 2016.gadā. Arī mirstība pēdējos divos gados nedaudz pieauga un 2016.gadā bija 14,6 mirušie uz 1000 iedzīvotāju (2015.gadā – 14,4). Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā samazinājās zīdaiņu mirstība - miris 81 bērns pirmajā dzīves gadā jeb 3,7 uz 1000 dzīvi dzimušo (2015. gadā – 4,1).
Pieaug bērnu un jauniešu skaits
Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0-14 gadi pieaudzis par 11,4 tūkstošiem (2016. gadā – par 3,3 tūkst.), veidojot 15,6% no iedzīvotāju kopskaita 2017.gada sākumā (2012. gada sākumā – 14,3%).
2016.gadā iedzīvotāju skaits 15 - 64 gadu vecumā turpināja samazināties – par 23,5 tūkstošiem jeb 1,8%, un galvenokārt tas notika emigrācijas dēļ – par 16,8 tūkstošiem.
Turpina palielināties iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem – 2016.gadā par 1,3 tūkstošiem. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,6% 2016.gada sākumā līdz 19,9% 2017.gada sākumā.
2016.gadā samazinājās visu Latvijā dzīvojošo lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi un lietuvieši – par 2,6%, ukraiņi un poļi – par 2,3%, krievi – par 1,8% un latvieši – par 0,6%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis no 61,8% 2016. gada sākumā līdz 62,0% 2017.gada sākumā.
Iedzīvotāju skaits sarūk arī Igaunijā un Lietuvā
Salīdzinājumam iedzīvotāju skaits Igaunijā 2017.gada sākumā bija 1 miljons 315 tūkstoši (par 309 personām mazāk nekā gadu iepriekš). Arī Igaunijā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 1 339 personas (2016. gadā Igaunijā piedzima 14,1 tūkst, bet nomira 15,4 tūkst), bet pozitīvs starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo – 1 030 personas (2016. gadā no citām valstīm ieradās 14,8 tūkst., bet izceļoja 13,8 tūkstoši.
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2017.gada sākumā bija 2 miljoni 849. tūktoši (iedzīvotāju skaita samazinājums – 39,2 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 9,6 tūkstoši (provizoriskais dzimušo skaits 2017.gadā – 31,2 tūkst, mirušo skaits – 40,8 tūkst.) un negatīvs migrācijas saldo – 29,6 tūkstoši.
Uz sarakstu
