Gulbenes novadā testē modernu siltumapgādes sistēmu
Beļavā esošās katlu mājas vairs nav spējušas nodrošināt efektivitāti, kur piedāvā mūsdienu tehnoloģijas - mazākus siltuma zudumus, automatizētu katlu mājas darbību ar iespējam to vadīt attālināti, mazāku siltumenerģijas patēriņu un videi draudzīgas apkures iekārtas, kas ļautu samazināt gaisā nonākošo CO2 izmešu daudzumu.
"Beļavas ciemā 1969.gadā celtā katlu māja darbojās līdz pat 2018.gada pavasarim. Katlu māja un vairāk nekā 40 gadus vecās siltumtrases vairs nespēja nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu siltuma piegādi. Iekārtas bija novecojušas, nemodernas un ar zemu lietderības koeficientu. Siltuma trasēs siltuma zudumi bija ap 40%, kas ietekmēja arī siltumenerģijas tarifu," teica Norberte.
Viņa stāstīja, ka Latvijā pašlaik notiekot "diskusijas par plusiem un mīnusiem pārejai uz ceturtās paaudzes centralizēto siltumapgādi". "Ir pierādīts, ka pašvaldībās zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde ir dzīvotspējīga un iespējama, tiecoties uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, fosilā kurināmā un enerģijas patēriņa samazināšanu. Tādējādi pašlaik centralizētajai siltumapgādei ir jābūt elastīgai, lai tās esošo infrastruktūru varētu pielāgot jauniem risinājumiem," izteikusies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore un profesore, projekta "Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēmas Baltijas jūras reģionā" (LowTEMP) eksperte Dagnija Blumberga.
Kopš 2017.gada Gulbenes novada pašvaldība kopā ar RTU un Vidzemes plānošanas reģionu īsteno "LowTEMP" projektu, kura laikā Beļavas ciemā tika uzstādīta izmēros piecas reizes mazāka, bet daudz efektīvāka katlu māja. Salīdzinot ar veco katlu māju, jaunā apkures katla efektivitāte ir 93%, stāstījis Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks Sandis Kalniņš.
Beļavā pārbūvētas siltumtrases ar jaunām un rūpnieciski izolētām caurulēm, ievērojami samazinot siltuma zudumus. Pēc esošajiem datiem siltuma zudumi ir aptuveni 3-7%. Jaunajai siltumapgādes sistēmai pašlaik ir pieslēgts tautas nams, pagasta pārvaldes ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un veikals.
Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta Beļavas pagasta pārvaldes ēkai un tautas namam. Abas ēkas ir siltinātas, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai centralizēto siltumapgādi nodrošinātu ar zemu siltumnesēja temperatūru, kas atbilst ceturtās paaudzes apkures sistēmām. Piemēram, tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75°C līdz 120°C, savukārt zemas temperatūras sistēmā šī temperatūra ir no 40°C līdz 70°C, kas ļaujot nodrošināt mazākus siltuma zudumus un sniedzot enerģijas ietaupījumu.
Līdz ar jauno siltumapgādes sistēmu Beļavas ciemā tika uzstādīta attālinātās datu nolasīšanas sistēma.
Vidzemes plānošanas reģions "LowTEMP" projektā sadarbojas ar Alūksnes novada pašvaldību un tās teritorijā esošo pirmskolas izglītības iestādi "Pienenīte", kura ir izvēlēta par Vidzemes plānošanas reģiona pilotvietu, kur pārbaudīt esošo centralizētās siltumapgādes sistēmu un to mēģināt pielāgot zemas temperatūras centralizētajai siltumapgādei.
"Šovasar bērnudārza vismaz vienā telpā tiks veikta esošās centralizētās siltumapgādes rekonstrukcija - siltummezglu optimizācija, cauruļvadu pārbūve un iespējama arī radiatoru virsmu nomaiņa. Pašlaik pārbūvi plānots veikt lokālā apjomā, piemēram, vienā grupiņā. Turpināsim arī sekot līdzi datiem par iekštelpu klimatu - gaisa temperatūras un mitruma rādītājiem un CO2 līmenim telpās. Šie dati ir būtiski, lai nodrošinātu bērnudārza bērniem piemērotu vidi. Ja izdosies esošo sistēmu pietuvināt zemas temperatūras sistēmas prasībām vismaz vienā grupiņā, un ievāktie dati liecinās par uzlabotu iekštelpu klimatu un efektīvāku siltumenerģijas patēriņu, pirmie soļi uz intelektuālo ēku atbilstoši to iemītnieku prasībām būs sperti," informējis Vidzemes plānošanas reģiona "LowTEMP" projekta eksperts Mārtiņš Kaļva.
"LowTEMP" tiek īstenots "Interreg" Baltijas jūras reģiona programmā 2014.- 2020.gadam ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu.
Uz sarakstu
