FM: Uzlabojumi darba tirgū kļuvuši mazāk izteikti nekā iepriekš
Pērn uzlabojumi darba tirgū kļuvuši mazāk izteikti nekā iepriekš, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2015.gadā situācija darba tirgū turpināja uzlaboties, darba meklētāju īpatsvaram samazinoties līdz 9,9% un nodarbināto iedzīvotāju skaitam pieaugot līdz 896 000, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. "Lai arī gadā kopumā bezdarba līmenis samazinājies par 0,9 procentpunktiem, pēdējā ceturksnī bezdarba līmeņa samazināšanās gada griezumā bijusi par 0,4 procentpunktiem jeb līdz 9,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem," atzina FM.
Līdz ar bezdarba līmeņa mazināšanos pagājušajā gadā bija vērojams iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugums, kad darba tirgū kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija iesaistīti jau 67,5% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā. 2014.gadā šis rādītājs bija 66,3%.
"Šāds aktivitātes līmeņa pieaugums, no vienas puses, apstiprina darba tirgus situācijas uzlabošanos, jo mazinās to cilvēku skaits, kas ir atteikušies no darba meklējumiem. Taču, no otras puses, tā kā ekonomiskās aktivitātes pieaugums noticis arī saistībā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, tas arī norāda uz zināmām bažām, jo atsevišķās nozarēs un profesijās darba devējiem kļūst arvien grūtāk atrast atbilstošus darbiniekus, kas ir gatavi strādāt par piedāvāto samaksu," skaidroja ministrijā.
Kā liecina dati par aizņemtajām darbvietām, darbvietu skaits pagājušajā gadā visvairāk ir palielinājies tādās nozarēs kā veselība un sociālā aprūpe, izmitināšana un ēdināšana, administratīvie un profesionālie pakalpojumi, kā arī IT pakalpojumi. Savukārt apstrādes rūpniecībā un būvniecībā nodarbināto skaits ir sarucis. Apstrādes rūpniecībā strādājošo skaita samazināšanos ietekmējuši arī tādi vienreizēji faktori kā Krievijas noteiktās sankcijas Eiropas Savienībā ražotajiem pārtikas produktiem un problēmas Latvijas metālu ražošanas nozarē.
Skatoties pa reģioniem, redzams, ka jaunas darbvietas gan pēdējā gada laikā, gan laikā pēc ekonomiskās krīzes veidojušās galvenokārt Rīgā un Pierīgas reģionā, kamēr Latgalē un Kurzemē aizņemto darbvietu skaits 2015.gada trešā ceturkšņa beigās pat bijis mazāks nekā 2010.gada trešā ceturkšņa beigās. Attiecīgi arī bezdarba līmeņa salīdzinoši lēno, tomēr samazināšanos Latgalē nodrošinājis praktiski tikai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita sarukums.
Kopumā vērtējot situācijas attīstību pēdējā gada laikā, FM atzīts, ka darba tirgus uzlabojumi kļūst arvien lēnāki, kas parādās arī reģistrētā bezdarba datos, kur 2015.gada pēdējos mēnešos bezdarba līmenis pat bijis augstāks nekā attiecīgajā laikā pirms gada.
"Joprojām saspringtā ģeopolitiskā situācija reģionā un vājā pasaules ekonomikas izaugsme turpinās bremzēt Latvijas ekonomikas attīstību. Arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kā rezultātā nodarbināto iedzīvotāju skaits nākamajos gados palielināsies tikai nenozīmīgi, savukārt bezdarba līmeņa mazināšanās kļūs arvien lēnāka," vērtē FM.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā 98 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2014.gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9500 jeb 8,8%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6% un 11,1%).
2015.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8%. 2015.gada ceturtajā ceturksnī 98 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1200 jeb 1,2% vairāk nekā trešajā ceturksnī.
Uz sarakstu