FM: Ieguldot valsts naudu "airBaltic" bez investora līdzdalības, augs budžeta deficīts

Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja "airBaltic" netiek piesaistīts privātais investors līdz brīdim, kad tiek izsniegts aizdevums no Valsts kases, tad brīdī, kad Valsts kase to izsniedz neatkarīgi no procentu likmes lieluma, tas tiek atzīts par izdevumiem un palielina valsts budžeta deficītu.

Savukārt, ja tiek piesaistīts privātais finanšu investors "airBaltic" līdz brīdim, kad tiek izsniegts aizdevums no Valsts kases, tad brīdī, kad Valsts kase to izsniedz, tas netiek atzīts par izdevumiem, bet gan par finanšu darījumu bez ietekmes uz valsts budžeta deficītu.

Jarockis arī piebilda, ka investoru līguma nosacījumos ir jānorāda, ka valsts un privātais investors ir līdzīgās pozīcijās gan uz iespējamo peļņas gūšanu, gan zaudējumu segšanu. Bet, ja šis nosacījums netiek izpildīts, tad darījums tiek atzīts par izdevumiem un palielina valsts budžeta deficītu.

"Jebkuros lēmumos, kas palielina valsts budžeta deficītu, valdībai reizē arī ir jāpieņem lēmums par to, kā kompensēt šos izdevumus, respektīvi par konsolidācijas pasākumiem," uzsvēra FM pārstāvis.

Tajā pašā laikā Jarockis piebilda, ka, ja valsts aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos, iespējamais izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.

"Ņemot vērā to, ka valsts aizdevums tiek izsniegts vienlaicīgi ar privātā investora aizdevumu, tad šāds valsts aizdevums neradīs negatīvu ietekmi arī uz valsts budžeta bilanci. Līdz ar to, lai izsniegtu šādu valsts aizdevumu, valsts budžeta izdevumu kompensējošie pasākumi nebūs nepieciešami," teica Jarockis.

Savukārt vaicāts par iespējamajām Eiropas Komisijas (EK) sankcijām, ja valsts iegulda līdzekļus "airBaltic", FM pārstāvis skaidroja, ka patlaban "airBaltic" īsteno restrukturizācijas plānu, kura gaitā kompānija jau ir saņēmusi restrukturizācijas valsts atbalstu, kas ir apstiprināts ar EK lēmumu, tad kompānijai var sniegt finansiālu palīdzību tikai atbilstoši privātā investora principam.

"Privātā investora principa ievērošana nozīmē to, ka valsts sniedz atbalstu uz tādiem pašiem nosacījumiem, uz kādiem atbalstu sniegtu privātais investors, un šādas palīdzības sniegšana nav kvalificējama kā valsts atbalsts. Turklāt, no valsts atbalsta viedokļa skatoties, nav būtiski, vai finansiāla palīdzība tiek sniegta kā aizdevums uz tirgus procentiem vai tiek nodrošināta privātā investora piesaiste, vai izvēlēts cits variants. Svarīgākais aspekts, kas jāņem vērā, ir darījuma struktūra, kas izslēdz pasākuma kvalificēšanu kā valsts atbalstu," norādīja Jarockis.

FM pārstāvis atzina, ka, lai nodrošinātu plānoto pasākumu valsts atbalsta regulējumam, kā arī izvairītos no EK sankcijām, plānotie pasākumi tiek pārrunāti un saskaņoti ar EK.

Jau ziņots, ka nākamnedēļ, 17.novembrī, valdība plāno pieņemt gala lēmumu Latvijas aviokompānijas "airBaltic" jautājumā un līdz tam laikam līgums ar investoru netiks slēgts. Līdz otrdienai Satiksmes ministrija izvērtēs visus iespējamos priekšlikumus, un valdība otrdien, 17.novembrī, pieņems gala lēmumu.

Kā ziņots, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", ņemot vērā izvēlēto investoru. Savukārt VL-TB/LNNK vēl nav pieņēmusi gala lēmumu saistībā ar "airBaltic" nepieciešamo 80 miljonu eiro aizdevumu.

Uz sarakstu