EP deputāts: ES drošību vairotu dalībvalstu vadītāju ciešāka sadarbība

Politiķis stāstīja, ka pēc pagājušajā nedēļā notikušā terora akta Parīzē nedrīkst runāt par ES iekšējo robežu slēgšanu, jo tādējādi ne tikai tiks sašķelta Eiropa, bet arī tiks būtiski ietekmēta Eiropas ekonomikas izaugsme.

"Mēs nekļūsim drošāki, ja tiks slēgtas iekšējās robežas, tāpēc ir jādomā, kā risināt drošības problēmas. Līdz šim diskusijās par bēgļu uzņemšanu vairāk runāts par cilvēku matemātisku sadalīšanu pa valstīm, bet ne drošības aspektiem. Terorakts Parīzē visus ir pamodinājis un liek domāt par drošību," uzsvēra Kariņš.

Kā galveno risinājumu eiroparlamentārietis uzsvēra ES ārējo robežu stiprināšanu, turpretī ES iekšējās robežas jāpatur atvērtas.

Tāpat, pēc Kariņa teiktā, ir jādomā par iedzīvotāju kustības informācijas sistēmas izveidi ES. "Jāizveido sistēma, kas ļautu apmainīties ar informāciju par cilvēku pārvietošanos Eiropā. Tas ir Eiropas saskaldītās struktūras mīnuss - Eiropā ir 28 drošības dienesti, kas strādā ļoti labi, tomēr nenotiek koordinācija starp šim iestādēm," teica Kariņš.

Kā norādīja EP deputāts, lai arī ES ir 28 neatkarīgu valstu sadarbība, tomēr ar likumdošanas iniciatīvu var nākt klajā tikai Eiropas Komisija. "Līdzšinējās ES problēmas vairs neatbilst iepriekšminētajai lēmumu pieņemšanas struktūrai, jo tādējādi problēmas tiek risinātas lēni. Tagad nepieciešams reaģēt strauji, bet nav tādas struktūras, kas to ļautu darīt," sacīja Kariņš.

Viņš atzina, - lai ES dalībvalstu drošības dienesti koordinēti strādātu kopā, ir jāseko dalībvalstu iniciatīvai. "Lēmumu pieņemšanā nav nekā efektīvāka par valstu vadītājiem, bet problēma ir tā, ka mums to ir 28, kam vienmēr bijis grūti par kaut ko vienoties," atzina Kariņš un piebilda, ka jaunie apstākļi ES vadītājiem ļaus vienoties vieglāk.

"Saskaldīta Eiropa nozīmē vāju Eiropu gan ekonomiski, gan militāri, gan drošības ziņā. Tāpēc ir jāmeklē veidi, kā varam ciešāk sadarboties," uzsvēra Kariņš.

Uz sarakstu