EM būs Saeimas deputātiem jāpamato "Latvijas Gāzes" sadalīšanas termiņš
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) sagatavot precīzu skaidrojumu par AS "Latvijas Gāze" (LG) sadalīšanas termiņu.
Grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka 2017.gada 31.decembrī ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem.
EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs stāstīja, ka praksē ir pierādījies, ka kvalitatīvai investora piesaistei pietiek ar sešiem līdz deviņiem mēnešiem. Tāpat viņš informēja, ka EM ir konsultējusies ar Eiropas Komisiju (EK), kas atzinusi, ka termiņš nodalītā LG uzņēmuma pārdošanai var būt par pieciem mēnešiem garāks. Taču EM ieskatā Enerģētikas likumprojektā ietvertais termiņš nav maināms.
LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka, uzliekot tik īstu termiņu, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Arī Kalvītis atsaucās uz tikšanos ar EK pārstāvjiem, kas, pēc LG vadītāja teiktā, esot norādījuši, ka LG nodalīta uzņēmuma pārdošanā ir jāpanāk kompromiss starp EM un LG un LG pārdošanas termiņš ir pagarināms.
Saeimas komisija atbalstīja deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) priekšlikumu, ka EM uz Enerģētikas likumprojekta trešo lasījumu sagatavos konkrētu "ceļa karti", kurā būs precīzi aprēķini, pamatojot izvēlēto LG sadalīšanas termiņu, kā arī minot piemērus, kā līdzīgas situācijas risinātas citās valstīs.
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (V) atzina, ka, lai lemtu par termiņa izmaiņām, deputātiem nav tādas informācijas kā EM, tāpēc ministrijai būs "jāliek galva ķīlā" par to, ka tieši šie EM priekšlikumi ir valstij izdevīgākie un tie nerada tiesvedības riskus.
"EM jāuzņemas atbildība un ar konkrētiem priekšlikumiem jānāk uz trešo lasījumu," uzsvēra Smiltēns.
Savukārt Spiridonovs uzsvēra, ka EM negatavos jaunus priekšlikumus termiņa pagarinājumam, jo, pagarinot termiņu, tiks ietekmēta arī gāzes tirgus atvēršana Latvijā. EM pārstāvis uzsvēra, ka gāzes tirgus atvēršana notiks tikai tad, kad tiks pārdotas nodalītā LG uzņēmuma akcijas.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības komisiju uzrunāja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura atbildēja uz deputātu iepriekš sagatavotajiem jautājumiem saistībā ar grozījumiem Enerģētikas likumā, kā arī aicināja deputātus nevilcināties ar likuma grozījumu apstiprināšanu.
Savukārt LG valdes priekšsēdētājs Kalvītis uzsvēra, ka LG sadalīšana nevar notikt tik īsā termiņā. Lai izvairītos no iespējamas starptautiskas tiesvedības, Kalvītis aicināja panākt kompromisu starp valsti un LG akcionāriem par to, ka LG sagatavošanās darbus veic līdz 2017.gada 3.aprīlim, bet pēc tam līdz 2017.gada 31.decembrim LG veic uzņēmuma fizisku sadalīšanu.
Saeimas Juridiskais birojs atzina, ka tam nav bijis iespējas iepazīties ar valsts un LG 1997.gadā noslēgto privatizācijas līgumu, tāpēc birojs nevarēja komentēt tiesvedības iespējamību, vienlaikus uzsverot, ka, pirms lemt par grozījumiem likumā, deputātiem ir jāpārliecinās, ka uzņēmuma sadalīšana un likumā paredzētā atsavināšana ir tiesiska.
Saeimas komisijas sēdes laikā izskanēja arī priekšlikumi atlikt gāzes tirgus atvēršanu par trim līdz sešiem mēnešiem. Piemēram, deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) rosināja pagarināt gāzes tirgus atvēršanu par trim mēnešiem. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka tik lielu uzņēmumu īsā laikā sadalīt būtu ļoti sarežģīti.
Kā ziņots, Saeima šā gada 22.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma "Latvijas Gāze" sadalīšanas nosacījumus.
Pērn AS "Latvijas Gāze" nopelnīja 32,03 miljonus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2013.gadā, kad peļņa bija 32,15 miljoni eiro, liecina uzņēmuma revidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā "NASDAQ Riga". "Latvijas Gāzes" neto rentabilitāte 2014.gadā bija 6,4%, bet 2013.gadā - 5,6%.
"Latvijas Gāze" pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
Uz sarakstu