Eksperts: Graudaugu segmentā būtu jācenšas radīt lielāku pievienoto vērtību Latvijā
Graudaugu produktu segmentā būtu jācenšas radīt lielāku pievienoto vērtību Latvijā, uzskata "Nordea" bankas Latvijā ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.
Septembra eksporta datos jau izteikti sāk parādīties šī gada graudaugu raža, kas produktu segmentā ir bijusi otra lielākā pozīcija aiz ierastajiem līderiem koka un koka izstrādājumiem, skaidro ekonomikas eksperts.
Lielākais noieta tirgus graudu eksportētājiem septembrī ir bijusi Alžīrija, kur nonāca vairāk nekā puse no šajā mēnesī eksportētajiem graudiem. Sagaidāms, ka spēcīgi graudaugu eksporta dati būs arī nākamajos šī gada mēnešos. Kopumā gan būtu kritiski jāvērtē šī eksporta sadaļa un nākotnē vajadzētu vairāk fokusēties uz pievienotās vērtības lielāku radīšanu Latvijā tieši graudaugu produktu segmentā, nevis priecāties par lieliem nepārstrādātu graudu eksporta rādītājiem, uzskata Belēvičs.
Ja kokapstrādes nozarē pirms vairākiem gadiem uzņēmumiem pamatoti tika pārmests, ka tie pārsvarā eksportē pirmapstrādes materiālus un apaļkoksni ar zemu pievienoto vērtību, un šis pārmetums bija vietā, jo pirmapstrādes produktu kopējais apjoms 2000.gadu sākumā bija teju 70% no eksporta kopapjoma, tad pašlaik Latvijas kokrūpnieku eksportā pirmapstrādes produkcija vairs pat nesasniedz 40%, apaļkoksnei sarūkot zem 10% no kopējā kokmateriālu eksporta. Līdzīgu tendenci būtu vēlams redzēt arī graudkopības nozarē, lai pievienotā vērtība rastos Latvijā un nepārstrādātu graudu īpatsvars kopējā eksportā saruktu, uzskata eksperts.
Šogad septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 23,1%, savukārt importa - par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Gada griezumā septembrī eksports bijis par 3,7% lielāks nekā pērn, savukārt imports samazinājies par 5,8%.
Ārējās tirdzniecības bilanci septembrī būtiski ietekmēja augu valsts produktu sezonālais eksporta pieaugums par 114,8 miljoniem eiro jeb 5,4 reizes salīdzinājumā ar augustu. Tajā skaitā kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksports palielinājās par 73,2 miljoniem eiro jeb 26 reizes.
Uz sarakstu