Eksperts: Devalvācija Ķīnā veicinās juaņas ietekmi pasaulē vai vispārēju haosu
Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. "Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu," komentārā vērtē Hārdijs.
Viņš norāda, ka vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc devalvācija, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai. "Saxo Bank" valūtu eksperts izceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.
Starptautiskajā atsauču valūtu grozā pašlaik ir četras valūtas (ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena), un lēmumu par juaņas iekļaušanu starptautiskajā atsauču valūtu grozā SVF pieņems vēlāk šogad, kad tā veiks valūtu groza piecgades pārskatīšanu. SVF ir nosaucis tirgus noteikto svārstību trūkumu par vienu no galvenajiem iebildumiem attiecībā uz juaņas iekļaušanu. Turklāt valūtas kursa liberalizācija palīdzēs Ķīnai padziļināt savus kapitāla tirgus un piesaistīt ārvalstu kapitāla plūsmas, lai palīdzētu segt Ķīnas apjomīgās parādsaistības gan privātajā, gan valsts līmenī, skaidro "Saxo bank" valūtu stratēģijas vadītājs.
Vienlaikus mazāk pozitīvais vai proaktīvais iemesls Ķīnas lēmumam devalvēt juaņu pašlaik ir tas, ka Ķīnas ekonomiku nepārprotami piemeklējis vājums, un pēc pasliktinātās valūtas situācijas perioda Ķīna tagad vēlas piedalīties globālajos valūtu karos, kas jau pieredzējuši vairākas devalvācijas visā pasaulē kopš globālās finanšu krīzes.
Hārdijs norāda, ka tirgus uz Ķīnas lēmumu sākotnēji reaģējis uzmanīgi. Tāpat turpmāk notiekošais un tā ietekme būs atkarīga no tā, cik lielā mērā juaņai tiks atļauts svārstīties, it īpaši, ja svārstības valūtu pastāvīgi vājinās. Tas savukārt varētu veicināt arī jaunu globālo deflāciju vilni, ņemot vērā Centrālās bankas politikas ietekmi pasaulē.
"Optimistiskā prognoze būtu tāda, ka šis solis, kas radījis vismaz teorētisko pamatu peldošam valūtas kursam, ir pozitīvs solis pretī Ķīnas ilgtermiņa plāniem kļūt par pilnvērtīgu starptautiskās finanšu kopienas dalībnieci. Pesimistiskā prognoze būtu, ka šis solis var izraisīt visaptverošu haosu un pāriet nākamajā, nežēlīgākā pasaules valūtu karu līmenī. Varbūt patiesas izrādīsies abas prognozes vienlaikus?" komentārā vaicā "Saxo Bank" valūtu stratēģijas vadītājs.
Ķīna trešdien otro dienu pēc kārtas samazināja juaņas vērtību attiecībā pret ASV dolāru, satricinot pasaules finanšu tirgus un liekot domāt, ka valūtas vērtība kritīsies arī turpmāk. Juaņas vērtība pret ASV dolāru tika samazināta par 1,62% līdz 6,3306 juaņām. Otrdien kurss bija 6,2298 juaņas par ASV dolāru.
Tas nozīmē, ka kopā šonedēļ Ķīnas nacionālās valūtas vērtība pazeminājusies par 3,5%, kas ir lielākais samazinājums pēdējo 20 gadu laikā.
Pirmo negaidīto juaņas devalvāciju Ķīna veica otrdien. Tas lika kristies arī citu reģiona valstu valūtām un nostiprināties ASV dolāram.
Uz sarakstu
