Eksperti pieļauj, ka nākamgad Latvijā varētu dzemdēt 20 bēgļu sievietes
Eksperti pieļauj, ka 2016.gadā patvēruma meklētājām būs nepieciešams nodrošināt 20 dzemdības, izriet no otrdien, 3.novembrī, valdībā apstiprinātā patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna.
Lai arī jau 29.septembrī valdība konceptuāli atbalstīja bēgļu uzņemšanas plānu, koalīcijas partneru iebildumu dēļ tā galīgā pieņemšana aizkavējās par vairākām nedēļām, līdz šodien valdība pieņēma tā galīgo versiju. Precizētais plāns sadalīts trīs rīcības virzienos - personu atlase un pārvietošana, patvēruma meklētāja uzņemšana un sociālekonomiskā iekļaušana.
Atlases vizītes laikā Grieķijā un Itālijā bēgļiem paredzēts sniegt vispārēju informāciju par sociālās dzīves aspektiem, kultūru, valsts iekārtu, Latvijā dzīvojošām tautībām, reliģiju, likumiem un sodiem. Ārzemniekus plānots informēt par to, ka aizliegta vardarbība kā pret vīriešiem, tā arī pret sievietēm un bērniem. Tāpat patvēruma meklētājus informēs par dabu un to, kā sadzīvot ar aukstumu. Lai arī sākotnēja plāna versijā bija paredzēts bēgļiem pat demonstrēt īsu video, šodien akceptētajā plānā minēts, ka izdales materiālu aktualizācijai jābūt saskaņotai ar Saeimas koalīcijas partijām.
Pēc pārsūtīšanas uz Latviju patvēruma meklētājus izmitinās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki", kur viņiem nodrošinās medicīnisko palīdzību un veselības aprūpi.
Sākotnējā plāna versija paredzēja, ka Latvijā notiks bēgļu integrācija, taču pēc koalīcijas iebildumiem šis rīcības virziens nodēvēts par sociālekonomisko iekļaušanu. Jau šogad plānots sākt pilotprojektu, kura laikā "Muceniekos" nodrošinātu latviešu valodas mācīšanu un tā koordinēšanu nepilngadīgajiem un pilngadību sasniegušajiem.
Patvēruma meklētājiem tiktu nodrošināts arī desmit lekciju mācību kurss "Iepazīsti Latviju!", kas, piemēram, ietvertu vispārīgu informāciju par Latvijas valsti, praktisku informāciju par Latviju un pakalpojumiem, informāciju par dzīvokļu tirgu, nodarbinātību, izglītību un sociālās palīdzības sistēmu. Tāpat plānots īstenot ievada kursu par darba tirgu "Darba iespējas Latvijā".
Plāns paredz izvērtēt iespēju nodarbināt patvēruma meklētājus pagaidu darbos patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un tā teritorijā, sākot no pirmās ierašanās dienas.
Sākotnējā plāna versija ietvēra atsevišķa integrācijas plāna sagatavošanu. Šodien atbalstītajā versijā paredzēta sociālekonomiskās iekļaušanas plāna parauga sagatavošana, kas ietvertu iepazīstināšanu ar patvēruma meklētāju pienākumiem un tiesībām, informāciju par Latvijas darba tirgus situāciju, palīdzību dzīvesvietas atrašanā, valodas apguves un integrācijas pasākumu koordinēšanu, izglītības nodrošināšanu un citus pasākumus.
Viens no plāna punktiem paredz sociālekonomiskās iekļaušanas ievadkursu programmu par Latviju patvēruma meklētājiem ar praktiskās mācības nodarbībām, kas, piemēram, ietvertu vispārīgu informāciju par Latvijas valsti, vēsturi, kultūru, praktisku informāciju par Latviju un pakalpojumiem, informāciju par dzīvokļu tirgu, nodarbinātību, interešu grupām un veselības aprūpes sistēmu un sociālās palīdzības sistēmu.
Sociālekonomiskā iekļaušana ar nodarbinātības palīdzību ietvertu bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanu, individuālā darba meklēšanas plāna izstrādi, karjeras konsultācijas, subsidētu darbvietu, mācības pie darba devēja un citus pasākumus.
Plāns arī paredz nodrošināt ar izglītību nepilngadīgus un pilngadību sasniegušus bēgļus. Bēgļu bērni mācītos gan profesionālās izglītības iestādēs, gan izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā.
Atbildīgās iestādes iecerējušas sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu, ka pašvaldība personai, kurai piešķirts alternatīvais vai bēgļa statuss, var piešķirt sociālo palīdzību.
Plāns paredz nodrošināt Informācijas centru patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Šāds centrs nodrošinātu regulāri atjaunotu informāciju par pakalpojumiem mērķauditorijai, dažādu jomu speciālistiem, informāciju Latvijas sabiedrībai par sociālekonomiskās iekļaušanas praksi un aktualitātēm, kā arī pastāvīgi pieejamu speciālistu atbalstu, informatīvā tālruņa līnijas darbību un citus pakalpojumus.
Viens no jaunumiem, kas nebija iekļauts sākotnējā plāna versijā, ir iespējas izvērtēšana nodrošināt personai apgūt kādas citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts valodu, lai veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.
Tāpat no plāna izriet, ka sadaļā par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu atsevišķu pasākumu apmaksa notiks pēc fakta. 2016.gadā plānotas 20 dzemdības, bet 2017.gadā plānotas desmit dzemdētājas. LETA jau rakstīja, ka bēgļu vakcinācijas izmaksas rēķinātas ar pieņēmumu, ka no patvēruma meklētājiem viena trešdaļa būs bērni un divas trešdaļas būs pieaugušie.
Valdība otrdien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.
Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, un tagad tās par 459 415 eiro samazinājušās, līdz ar to kopējais papildu nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā veido 14 994 027 eiro. ES fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 468 521 eiro apmērā.
Saskaņā ar ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.
Uz sarakstu
