Eksperte: ES dārzeņu ražas šogad ir pietiekamas, cenas - zemas
Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.
Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas "Copa/Cogeca" darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.
"Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību," sacīja Strazdiņa.
Viņa arī norādīja, ka darba grupā ES dalībvalstu pārstāvji atzina, ka viena no būtiskākajām problēmām ir cenu svārstības un tirgus neprognozējamība, taču Krievijas embargo ES dārzeņu un augļu tirgu nav īpaši ietekmējis.
"Sliktākā situācija ir Polijā, kur problēmu rada liela apjoma zemas kvalitātes dārzeņi, cenas ir zemas un kopējā tirgus situācija tiek vērtēta kā smaga. Zemnieki atrodas uz izdzīvošanas robežas, un tiek ziņots, ka sācies saimniecību bankrotu vilnis. Šogad Polija pamatīgi cieš no sausuma nodarītā posta. Lai gan tiek piedāvāta apdrošināšana, no tūkstošiem saimniecību to izmanto tikai 86," sacīja Strazdiņa.
Lietuvā dārzeņu kvalitāti bojā slimības, kā arī sausums samazinājis ražu, tomēr vienlaikus lielveikali saglabā zemas cenas, neskatoties uz kvalitatīvu dārzeņu trūkumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija tirgū kopumā esot daudz labāka.
Nīderlandē labāka situācija nekā pērn ir gurķu un ābolu tirdzniecībā, pārējiem dārzeņiem cenas saglabājas zemas. Lauksaimnieki jūt spiedienu uz cenām no lielveikalu puses, kur tirgotāji pat lētākajiem piedāvājumiem nesalīdzina kvalitāti, bet seko līdzi interneta cenām, izdarot spiedienu uz piegādātājiem.
Arī Spānijas dārzkopji izjūtot vērā ņemamu spiedienu no lielveikaliem, kas pieprasa cenu pazemināšanu, lai gan sausuma dēļ augļu ražas ir zemākas un tirgū nav pārprodukcijas. Tomēr kopumā situācija tirgū tiek vērtēta kā stabila.
Čehijā situācija ir labāka nekā pērn, bet ražas cieš no sausuma, visvairāk āboli, bumbieri, plūmes, kuru izmērs ir mazāks un kvalitāte sliktāka. Augļu un dārzeņu cenas ir zemas.
Tikmēr Zviedrijā augļu un dārzeņu sektorā situācija lauksaimniekiem ir labvēlīga - Krievijas embargo ietekmes uz tirgu nav, vietējais tirgus tiek aizsargāts, vietējie mazumtirgotāji pērk tikai Zviedrijā audzēto produkciju par zemniekiem izdevīgām cenām.
Dārzeņu un augļu audzētāji Latvijā ES kompensācijas par zaudējumiem Krievijas embargo dēļ šogad saņems par 4750 tonnām produkcijas. No tām 500 tonnas iedalītas āboliem un bumbieriem, 1250 tonnas - tomātiem, burkāniem un gurķiem, kā arī papildu 3000 tonnas galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, gurķiem, ogām. Palīdzība tiek paredzēta produktu izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai, ražas novākšanai priekšlaikus vai tās nenovākšanai.
ES finansiālās palīdzības kopējais budžets ir 191 miljons eiro, no kā Latvijai iedalīti 250 000 eiro. Lēmumu arī šogad maksāt līdzīgu atbalstu EK pieņēma 31.jūlijā pēc Krievijas paziņojuma par pārtikas embargo pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Maskavas pārtikas produktu eksporta aizliegums tika ieviests 2014.gada augustā un ietver augļus, dārzeņus, gaļu, zivis, putnu gaļu un piena produktus.
Uz sarakstu
