Dūklavs: Kopš ĀCM konstatēšanas cūkgaļas iepirkuma cena ir kritusies par 15%
Kopš Āfrikas cūku mēra (ĀCM) konstatēšanas cūkgaļas iepirkuma cena gada laikā ir samazinājusies par 15%, radot finansiālas problēmas - Latvijas cūkaudzētāju zaudējumi sasniedz 8,1 miljonu eiro. Tāpēc Eiropas Savienībai (ES) jāsniedz atbalsts ĀCM apkarošanā, aģentūrai LETA norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Viņš atzīmē, ka būtiski ir pieaudzis to saimniecību skaits, kuras skar tirgus ierobežojumi (šobrīd ierobežojumi ir noteikti 40% visu Latvijā reģistrēto cūku) un kurām jāsamazina ražošanas apjomi vai jāpārtrauc ražošana.
Latvija lūdz Eiropas Komisijai (EK) paredzēt finansiālu atbalstu 23,5 miljonu eiro apmērā, lai varētu izveidot cūkaudzētājiem pieejamu drošības fondu, piemēram, trīs gadu laika periodam ražošanas pārkārtošanai ĀCM izplatības laikā, ar mērķi saglabāt ražošanas resursus tirgus orientētajās saimniecībās.
Dūklavs informē, ka EK ārkārtas finansējums būtu paredzēts šādām aktivitātēm: ražošanas optimizācijai saimniecībās ĀCM konstatēšanas vai apkarošanas pasākumu radīto tirgus ierobežojumu ietekmē, sivēnmāšu genofonda saglabāšanai līdz brīdim, kad saistībā ar ĀCM izplatību atjaunosies normāli tirgus apstākļi. "Latvija arī lūdz EK paredzēt lielāku līdzfinansējumu noņemto paraugu transportēšanai uz laboratoriju, savvaļas dzīvnieku (mežacūku) līķu savākšanai, kā arī paplašināt laboratorisko testu sarakstu."
Pirms ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) ārkārtas sēdes, kas notiks 7.septembrī, Dūklavs tiksies ar ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti, kam skaidros sarežģīto situāciju Latvijā, kas izveidojusies kopš ĀCM konstatēšanas.
Neraugoties uz visiem ieviestajiem bīstamās infekcijas slimības ierobežošanas pasākumiem mežacūku populācijā, konstatēto inficēto mežacūku skaits turpina būtiski pieaugt, kā rezultātā cūkkopībai kā Latvijā būtiskai lauksaimniecības nozarei ir nopietni šķēršļi sekmīgai turpmākai uzņēmējdarbībai.
Latvija, tāpat kā Igaunija, Lietuva un Polija, uzskata, ka šobrīd apstiprinātā Baltijas valstu un Polijas stratēģija jāturpina attīstīt par kopīgu ilgtermiņa ES stratēģiju cīņai ar ĀCM, tāpēc ir jāparedz lielāks ES līdzfinansējums ĀCM un tā epidemioloģiskās situācijas izpētei ES, kā arī uzraudzības un apkarošanas pasākumu īstenošanai, lai uzlabotu gatavību tikt galā ar tā izplatību.
Iepriekš, 13.augustā, Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vērsušies ar vienotu aicinājumu EK, aicinot palielināt finansējumu ĀCM apkarošanai. Vēstulē ministri aicina EK palielināt līdzfinansējumu no pašreizējiem 75% līdz 100% vismaz nākamajiem trim līdz pieciem gadiem.
Kopumā ĀCM šovasar skāris jau 200 mājas cūkas - Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas pagastā. Savukārt mežacūku populācijā līdz 28.augustam konstatēti 636 slimi dzīvnieki 37 novadu 111 pagastos.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Uz sarakstu
