Diskutablu jautājumu dēļ Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu pieņem vien zināšanai
Vairāku diskutablu jautājumu dēļ ceturtdien, 7.janvārī, nav apstiprināts, bet pieņemts tikai zināšanai sagatavotais Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns 2016.-2020.gadam, medijiem pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes pavēstīja demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Plānu varētu apstiprināt nākamajā padomes sēdē, kas notiks maijā. Tomēr ceturtdien panākta vienošanās, ka īstenot sāks tos darbus, par kuriem nav diskusiju. Tikmēr līdz nākamajai padomes sēdei būs jāsaskaņo diskutablie jautājumi. Tomēr būtiski ir tas, ka šis plāns vairs nav formāls, jo tagad valda uzskats, ka tas tiks realizēts.
Finanšu ministrija kopā ar uzņēmējiem un iesaistītajām ministrijām veidos darba grupas, lai diskutētu par jautājumiem, kuriem nepieciešams saskaņojums. Tomēr plāna ieviešana sāksies jau nekavējoties, negaidot, kamēr tiks saskaņoti jautājumi, par kuriem vēl ir nepieciešama diskusija.
Ar šī plāna realizēšanu ir mērķis līdz 2020.gadam sasniegt Eiropas Savienības vidējo līmeni, proti, par pieciem punktiem samazināt ēnu ekonomikas rādītājus.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka šis plāns būs atvērta tipa dokuments, kas nozīmē, ka tā īstenošanas laikā to varēs papildināt. Piemēram, ceturtdien sēdes laikā Tieslietu ministrija rosinājusi plānā iekļaut uzdevumu par īres likumu.
Jau nekavējoties notiks ēnu apkarošana tādās nozarēs, kur ir vērojams lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars. Kā piemērus Ašeradens minēja taksometru nozari, būvniecību, pakalpojumu sniegšanu, tirdzniecību un transportu. Turklāt cīņa ar ēnu ekonomiku notiek arī patlaban, atgādināja Ašeradens. Piemēram, Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas Komercbanku asociāciju strādā, lai Valsts ieņēmumu dienests operatīvi varētu saņemt informāciju par aizdomīgiem darījumiem.
Atbildot uz jautājumu, vai plāns ir ambiciozs, Ašeradens atzina, ka mērķis ir sasniedzams, tomēr ir jāsaprot, ka tas ir ļoti sarežģīts sociāls process. Arī Straujuma uzskata, ka nospraustie mērķi ir sasniedzami. "Ir cilvēki, kas grib vēl straujāku ēnu ekonomikas samazinājumu, ja izdosies, tad būs vēl labāk," noteica Straujuma.
Jau ziņots, ka plāna projektā ir identificēti konkrēti uzdevumi, kas būtu jāīsteno, lai ēnu ekonomikas apmērs Latvijā līdz 2020.gadam samazinātos līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un starptautiskās labās prakses piemērus, jaunā plāna projektā būtiski paplašināts to pasākumu apjoms, kas attiecas uz konkrētām nozarēm, kur ir apzināts lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, - būvniecību, transportu, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanas jomu.
Pamatojoties uz iepriekšējā padomes sēdē nolemto, Finanšu ministrija no valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām saņēma vairāk nekā 100 priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Daļa no šiem uzdevumiem jau ir izvērtēti un tiek īstenoti citu dokumentu ietvaros, savukārt pārējos priekšlikumus Finanšu ministrija apkopojusi plāna projektā. Tajā iekļautie pasākumi paredz jaunus rīcības virzienus ēnu ekonomikas ierobežošanai.
Uz sarakstu
