Daugavpilī diskutē par pieaugušo izglītības iespējām Latgalē
Semināra laikā tika diskutēts par Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) realizēto pieaugušo izglītības politiku laika posmā līdz 2020.gadam, vērtēta līdzšinējā novadu pieredze, organizējot pieaugušo izglītošanu, kā arī vērtētas pieaugušo grupas, kas līdz šim nonākušas izglītības pakalpojumu koordinatoru redzeslokā, pilsētas informācijas portālu Daugavpils24.lv informēja IZM.
Semināru atklāja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis, uzsverot, ka Daugavpils Izglītības pārvalde sekmīgi koordinē un atbalsta pieaugušo izglītību pašvaldības robežās: pilsētā darbojas divi Profesionālo kompetenču centri, Daugavpils universitāte, sešu dažādu augstskolu filiāles un vairāki desmiti citu izglītības pakalpojumu sniedzēju, kuri piedāvā arī pieaugušo formālās un neformālās izglītības programmas.
Tomēr visas Latvijas un arī Latgales reģiona ietvaros pieaugušo izglītošanas potenciāls netiek izmantots, jo trūkst vienotas pieaugušo izglītības sistēmas, kas ļautu šai nozarei atvēlētos resursus izmantot daudz mērķtiecīgāk un efektīvāk.
Runājot par pieaugušo izglītības mērķa grupām, semināra dalībnieki izcēla to profesiju pārstāvjus, kuru kvalifikācijas līmeni raksturo augstāka vai zemāka kategorija (piemēram, elektriķi, video vai kino operatori), gados jaunus cilvēkus, kuri nav atraduši darbu iegūtajā specialitātē, kā arī kultūras sfēras darbiniekus, kuru pamatizglītība saistīta ar pavisam citu nozari.
Kā īpaša, relatīvi viegli sasniedzama grupa tika minēti mazu bērnu un skolnieku vecāki, kuru vajadzību pēc komunikācijas prasmju uzlabošanas atzina izglītības un sociālajā sfērā nodarbinātie diskusijas dalībnieki. Uzlabojot bērnu vecāku sociālās iekļaušanās prasmes, vienlaikus tiktu stiprinātas arī šo pieaugušo pozīcijas profesionālajā jomā, lai kāda tā būtu.
Spriežot par pieaugušo mācību programmu saturu, semināra dalībnieki atzina, ka Latgalē joprojām pieprasīti ir latviešu, krievu un angļu valodas kursi, kā arī visa veida mācības, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām.
Īpaša vērība diskusijā tika pievērsta sadarbības iespējām starp Latgales plānošanas reģiona novadiem un pilsētām, nodrošinot izglītības programmu saistību ar darba tirgus vajadzībām, komplektējot mācību grupas un izvēloties mācību iestādi. Klātesošie vienojās, ka katrā pašvaldībā būtu nepieciešams pieaugušo izglītības darba metodiķis, kurš detalizēti pārzinātu vietējo situāciju un varētu koordinēt dalību plašākā sadarbības tīklā.
Diskutējot par iespējām koordinēt blakus esošo novadu pieaugušo izglītības pasākumus, domas dalījās, cik plašam būtu jābūt sadarbības tīklam: plānošanas reģiona, blakus esošu novadu, reģionālās attīstības centru, speciāli veidotu pašvaldību apvienību vai vēl citā līmenī. Tāpat līdz galam neizdiskutēts palika jautājums par institūciju, kas varētu uzņemties sadarbības tīkla koordinatora lomu. Kā varianti tika minēti plānošanas reģiona biroji, reģionālās attīstības centra biroji, novadu profesionālo kompetenču centri u.c. Diskusijas dalībnieki atzina, ka ir ļoti grūti saskatīt sistēmu, kas vienlīdz labi apmierinātu visu Latvijas reģionu un novadu vajadzības pieaugušo izglītībā: pārāk atšķirīgi ir gan ekonomiskie, gan demogrāfiskie, gan sociālie apstākļi.
Latgales plānošanas reģiona semināra "Pieaugušo izglītības vajadzības un iespējas" dalībnieki tika iepazīstināti arī ar IZM īstenoto Erasmus+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā", kura ietvaros pasākums tika rīkots. Projekta uzdevums ir veicināt sadarbības modeļa izstrādi starp visiem mūžizglītībā iesaistītajiem "spēlētājiem" Latvijā: valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, pieaugušo izglītības piedāvātājiem un potenciālo mūžizglītības pasākumu mērķauditoriju.
Minētais projekts ir viena no aktivitātēm, izstrādājot un ieviešot vienotu pieaugušo izglītības politiku valstī, un turpina apjomīgo Eiropas Komisijas līdzfinansēto projektu "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā", kuru IZM īstenoja no 2012.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 31.martam.
Uz sarakstu
