Būs brīvāka kārtība cūku vešanai uz kautuvēm ĀCM riska zonās
Aizliegums nosūtīt dzīvas cūkas no trešās jeb visstingrākās riska zonas uz kaušanu citviet rada loģistikas un dzīvnieku labturības problēmas dzīvnieku saimniekiem, jo cūku kaušana attiecīgajos apgabalos nav iespējama, norāda Zemkopības ministrija.
Savukārt Eiropas Savienības likumdošana pieļauj atkāpes, līdz ar to izņēmuma kārtā tās var ieviest attiecībā uz cūku nosūtīšanu tūlītējai nokaušanai no trešās zonas uz kautuvi, kas atrodas ārpus šīs zonas tajā pašā dalībvalstī vai citas dalībvalsts teritorijā, ja vien ir ieviesti slimības riska mazināšanas pasākumi.
Tāpat tiek pieļautas atkāpes cūku nosūtīšanai tālākas audzēšanas nolūkā no otrās riska zonas Latvijā uz citu novietni ĀCM skarto dalībvalstu otrajā vai trešajā riska zonā.
Noteikumu projektā atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai precizētas pirmās un otrās riska zonas teritorijas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.
Kā ziņots, saskaņā ar likumdošanu definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmās zonas teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktās biodrošības normas.
Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.
Savukārt par trešo riska zonu ir noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.
Plašāka informācija, kā arī visu riska zonu karte atrodama PVD mājaslapā.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, Latvijā 2015.gada 1.jūlijā bija reģistrēti 5644 cūku ganāmpulki, kuros dzīvnieki tiek turēti gan komerciālos nolūkos, gan pašpatēriņam, tajā skaitā 33 ganāmpulki, par kuriem ziņots, ka tajos ir mežacūkas.
Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā.
Kā ziņots, šogad līdz aprīļa otrajai nedēļai konstatētas 366 ar ĀCM slimas mežacūkas 44 novadu 122 pagastos, kā arī vienā pilsētā - Pļaviņās, savukārt pērn kopumā atrastas 1048 ar ĀCM inficētas mežacūkas. Mājas cūku populācijā kaite kopš tās uzliesmošanas 2014.gada jūnijā skārusi 213 mājas cūkas Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas novadā.
PVD vairākkārt akcentējis, ka efektīvākais slimības apkarošanas veids ir mežacūku populācijas samazināšana līdz 0,5 dzīvniekiem uz vienu kvadrātkilometru, kā arī biodrošības ievērošana gan medībās, gan saimniecībās un uzņēmumos, kur audzē cūkas.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Uz sarakstu