Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktora amatam pagaidām pieteicies viens cilvēks

Neskatoties uz to, ka 4.janvāris ir pēdējais pieteikumu iesniegšanas termiņš, vidusskolā tiks nogaidīts vēl pāris dienas, lai saņemtu pieteikumus, kas, iespējams, sūtīti pa pastu.

Saņemot visus pieteikumus, notiks kandidātu izvērtēšana. Šī procedūra varētu notikt tuvākajā laikā, sacīja Vārna, tomēr par to jāvienojas visām iesaistītajām pusēm.

Kā ziņots, VSIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola" valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktora amatu.

Lai nodrošinātu Bulduru Dārzkopības vidusskolas turpmāku sekmīgu pastāvēšanu, izglītības iestādei nepieciešams restarts, pārliecināta iestādes vadība. Kā iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Ansis Birznieks, līdz šim pastāvošā situācija izglītības iestādē liecina - lai skola spētu pastāvēt turpmāk, tai nepieciešams nevis glābšanas plāns, bet gan restarts un attīstības plāns.

Birznieks uzsvēra, ka līdz šim iestāde cietusi lielus zaudējumus, tostarp novecojušās katlumājas dēļ, kas atradusies nepilna kilometra attālumā no skolas, tādējādi radot "dramatiskus siltuma zudumus un milzīgus izdevumus par apkuri". Skolai ir brīvs korpuss aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā, kuru iepriekš iznomāja "Internacionālā skola", tomēr pēdējos četrus gadus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras pārraudzībā atrodas Dārzkopības vidusskola, neļaujot telpas iznomāt reāliem nomniekiem ilgtermiņā, tādējādi radot zaudējumus. Tāpat ministrija neļaujot iznomāt arī dārzeņkopības paraugsaimniecības izveidei poldera zemi aptuveni 50 hektāru platībā, neskatoties uz to, ka tam ir potenciāls nomnieks.

No 2014.gada beigām vidusskolai nav direktora, bet skolas valde no šī paša laika ir viena tās locekļa sastāvā. Birznieks norādīja, ka mācību iestādes vadība no kapitāla daļu turētāja puses atstāta "pašplūsmā un pagaidu režīmā". Neskatoties uz to, ka skola izstrādājusi tās attīstības stratēģiju līdz 2020.gadam, tā esot "iestrēgusi" IZM. Tāpat Birznieks norādīja, ka pēdējā laikā nav notikusi neviena konstruktīva saruna par skolas nākotni, neskatoties uz to, ka nozare uzsver šīs skolas pastāvēšanas nepieciešamību. Tāpat būtisks jautājums ir arī audzēkņu piesaiste, jo pēdējos gados fiksēts to skaita kritums.

Uz sarakstu