Bērnudārzs "Rūķītis" nosvinēja savu jubileju kā liela ģimene

Kā pilsētas informācijas portālam Daugavpils24.lv pavēstīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Olga Smane, pasaules vēstures mērogā 25 gadi ir nenozīmīgs lielums, bet tikai retais strīdēsies, ka šāds laika periods ir nozīmīgs ikviena cilvēka mūžā. Šo gadu laikā iestādi ir absolvējuši vairāk kā 630 audzēkņi, trīs absolventes ir atvedušas šurp savas atvasītes, divas absolventes ir kļuvušas par skolotājām un viena – par skolotājas palīdzi.

Iestādes pirmsākumi ir tālajā 1962.gadā, kad savu darbību uzsāka Naujenes bērnudārzs – silīte. Savukārt jaunajā ēkā iestāde pārbrauca 1990.gada nogalē. Ar 1991.gadu iestāde tika nodota Vecpils pagasta padomes pakļautībā, mainot nosaukumu uz Naujenes bērnudārzu. Turpmākajā laika periodā nosaukumi un līdz ar to arī iestādes funkcijas mainījās. Ar 2005.gadu iestādes tēla atpazīstamībai Naujenes pirmsskolas izglītības iestāde ieguva savu līdzšinējo nosaukumu - "Rūķītis". Pirmā iestādes vadītāja ir bijusi Aktavija Pīrāga, kopš 1996.gada – Rita Ļaha un nu jau pēdējos 14 iestādes pastāvēšanas gadus - Anna Vaidere. 

Stāstot par bērnu dārza izveides vēsturi un problēmām, kas savulaik skāra iestādi, vadītāja Anna Vaidere sper drošu soli uz priekšu, jo tagad "Rūķītis" ir tieši tāds, par kādu viņa sapņoja, sākot te strādāt. Anna Vaidere: "Kad atnācu te strādāt un ieraudzīju ēku tādu, kāda tā bija kopš 1991.gada, protams, saskārāmies ar vairākām problēmām. Nepārtraukti tecēja plakanais jumts, telpām bija nepieciešams remonts. Bet bija viena ļoti laba lieta – stabils, draudzīgs un ļoti radošs kolektīvs. Bērnu skaits nebija tik liels kā šobrīd, tie bija tikai 125 bērni, taču atceros, ka pirmajās dienās man uzreiz radās sapnis – ir vajadzīga daudz košāka ēka, ļoti gribējās slīpo jumtu. Ar veco jumtu pēc lietus visas telpas bija nedaudz slapjas. Un tad mēs kopā ar bērniem sākām sapņot, kā varētu izskatīties mūsu iestāde. Viņi stāstīja, ka gribētu lielos pastaigu laukumus un lielo sporta zāli. Kopā ar tā laika Naujenes pagasta padomes priekšsēdētāju Vasilisu Pudovkinu mēs sākām zīmēt projektu. Pēc 12 gadiem sapnis piepildījās un iestāde piedzīvoja renovāciju. Visjaukākais šajā iestādē ir tas, ka tā vienmēr ir pilna ar bērniem. Šobrīd tajā atrodas 161 bērns un kopā ar viņiem dzīvo 39 darbinieki. Tieši dzīvo, jo lielāko daļu savas dzīves mēs pavadām darbā. Strādājam no 7 rītā līdz vakaram un daži – visu diennakti, jo 14 bērni iet diennakts grupiņā. "

Izrādot iestādes telpas, direktore ar lepnumu stāsta par sešgadnieku grupiņas bērniem, kas aktīvi piedalās ERASMUS +projektā "Emocionālā inteliģence". Anna Vaidere: "Projekts ir ļoti interesants ar to, ka ļoti liela uzmanība tiek pievērsta ne tikai mācību procesam, bet arī bērnu emociju pārvaldīšanai. Nav noslēpums, ka ir ļoti svarīgi, cik veiksmīgs bērns būs skolā un turpmākajā dzīvē – vai viņš prot pazīt savas emocijas, prot saskarties ar citiem. Kopā ar mums šajā projektā sadarbojas 5 valstis – Francija, Portugāle, Spānija, Grieķija un Ungārija. Katrai valstij ir īpatnēja pieredze, viņi ir savādāki – atšķiras gan domāšanas veids, gan ekonomiskais stāvoklis. Līdz ar to, katrā valstī ir atšķirīga pieredze šajā jautājumā. Ļoti interesanti ir arī pašiem skolotājiem. Manuprāt, mums ir ļoti paveicies ar pedagogiem, jo viņi runā angļu valodā un var brīvi komunicēt šajās valstīs ar saviem kolēģiem, savukārt atbraucot mājās, pielietot jauniegūtās metodes un mācīt bērniem runāt angļu valodā. Šajā pusgadā projekta ietvaros tiek plānota video konference, kurā tiksies visu projekta dalībvalstu pārstāvji. "

Projektu nedēļas "Mana dāvana bērnu dārzam dzimšanas dienā" laikā tapa audzēkņu, vecāku un skolotāju pašdarinātie ziedi, tortes, rotaļlietas un apsveikuma kartiņas, ar kurām svētku gaidās tika izrotātas iestādes telpas. Čaklāko darinātāju pulkā ir arī skolotājas, kas nu jau 25 gadus ir uzticīgas darbam bērnu dārzā un kopā ar iestādi svin savus raženākos darba gadus. Taču bērni darināja ne tikai dāvanas, bet arī zīmēja savu nākotnes bērnu dārzu. Bērni savos zīmējumos pauda ļoti daudz interesantu domu. Piemēram, iestādes ēkas zīmējot zīmuļu formā. Daudzi bērni vēlētos, lai iestādē būtu lifts. Savukārt citi iztēlojās savu sapņu dārziņu kā vienu lielu ģimeni, kurā dzīvotu burvju dzīvnieki, notiktu burvju nodarbības un bērniem būtu pašiem savs burvju apģērbs. Viens no lielākajiem sapņiem ir arī pašiem savs baseins. Anna Vaidere: "Mūsu bērniem patīk sapņot. Es šos sapņus pierakstu. Nolasīšu jums kādu no interesantākajiem sapņiem – "Es gribu būt tik liels, lai varētu komandēt pieaugušos vismaz vienu dienu, lai viņi saprot, cik grūti būt mazam. "

Neatņemama iestādes telpa, protams, ir virtuve, kur pēc bērnu nostāstiem top visgardākās brokastis, pusdienas, launags un pat vakariņas. Virtuve ir aprīkota ar modernām iekārtām, kas iegādātas par projekta līdzekļiem. Visvairāk bērniem garšo pavārīšu pagatavotās kotletes. 

Pedagogu kolektīva lepnums ir bērnu dārza jaunais korpuss, kas uzbūvēts pavisam nesen, taču apkopo bērniem un personālam tik ļoti nepieciešamās telpas, kurām trūka vietas vecajā ēkā. Te atrodas gan mediķa, gan logopēda kabinets, gan arī lielais lepnums – sporta zāle, kur sporta svētkos pietiek vietas sanākt visiem bērniem. Jaunajā piebūvē atrodas arī interešu izglītības telpas, kurās labprāt rosās bērni un metodiskais kabinets, kur skolotāja Vita Naklonova bērniem izrāda interaktīvās tāfeles priekšrocības. 

Skolotājas palīdze Olga Gauka dārziņā strādā jau 29 gadus, ir izaudzinājusi 3 bērnus, kas arī ir bijuši "Rūķīša" audzēkņi.  Olga Gauka: "Vienmēr stāstu, ka mums ir vislabākie un paklausīgākie bērni. Viņi ir ļoti jautri, aktīvi un pretimnākoši. Tagad jau ir kļuvuši atvērtāki, viņiem ir kļuvis vieglāk paust savas emocijas. Dārziņš pēc renovācijas ir kļuvis krāsaināks un gaišāks. Arī bērni mainās. Pedagogu kolektīvs katru gadu papildinās ar gados jaunākiem kolēģiem, par to prieks! ". Kopā ar bērniem Olga lasa pasakas un pēc tam iestudē nelielus teātra uzvedumus. Pie svarīgākajām īpašībām, kas piemīt pedagogam, Olga Gauka min mīlestību pret bērniem. Arī pašai darbs ar mazajiem sniedz gandarījumu. 2011.gadā Olga Gauka apbalvota ar novada Atzinības rakstu par ilggadēju un radošu darbu un nozīmīgu ieguldījumu audzēkņu sekmīgā sagatavošanā skolai. 

Marija Popova ir divgadnieku trīsgadnieku grupiņas "Rūķīši" audzinātāja, kas strādā pirmsskolas izglītības iestādē vēl tikai pirmo gadu. Pēc izglītības Marija ir biologs, kas vēlmi kļūt par pedagogu apjauta pavisam nesen. 
Marija Popova: "Laikam viss sākas no bērnības. Bērnībā, kad spēlējos ar lellēm, vienmēr biju audzinātāja. Pēc tam audzināju arī savas māsīcas un brālēnus. Diemžēl pati negāju dārziņā, toties vienmēr ar nepacietību gaidīju māsu pārnākam no skolas, jo vienai mājās bija garlaicīgi. Uzskatu, ka dārziņā bērniem ir daudz priekšrocību. Te viņi var justies kā mājās. " 

Skolotāja Irina Ļaha ir audzinātāja silītes grupiņā un strādā ar pašiem mazākajiem "Rūķīša" bērniem. Irina Ļaha: "Vislielāko prieku darbā ar bērniem man sagādā bērnu panākumi. Kad es varu redzēt un dzirdēt, kā bērni sāk runāt, zīmēt, līmēt un darboties ar dažādiem materiāliem. Sākumā ir diezgan grūti, jo noris adaptācijas process. Es vēlos, lai šeit, grupiņā, viņi justos kā mājās. Es nevaru viņiem piespiest kaut ko darīt. Kad viņi jūt, ka es mīlu viņus, tad viņi sāk darboties, taču līdz tam brīdim ir jāstrādā ļoti daudz. " Arī pati Inese savulaik ir absolvējusi "Rūķīti", to laiku atceroties kā ļoti īpašu.  I.Ļ. "Jā, kādreiz es arī pabeidzu šo bērnu dārzu. Daži skolotāji, kuri te strādā tagad, mācīja arī mani. Man ir divi bērni, viens no tiem arī pabeidza pirmsskolas izglītības iestādi "Rūķītis", bet tagad mācās Lāču pamatskolā. Mazākā meita, kas iet grupā "Zivtiņas", pēc gada arī pabeigs šo skaisto iestādi. Protams, atceros laiku, kad biju maza un man ļoti gribējās pabeigt pirmsskolas izglītības iestādi, ātrāk kļūt lielai. Bet tagad, ieslīgstot atmiņās par bērnību, es labprāt atkal būtu maza. Esmu pateicīga visiem saviem skolotājiem un jo īpaši direktorei Annai Vaiderei, kas mani iedrošināja studēt tālāk un kļūt par pirmsskolas skolotāju. "

Roku rokā ar pedagogiem un bērniem iet vecāku padomes kolektīvs, kas iesaistās visos pasākumos un sapulcēs, paužot to, kas viņiem ir svarīgs. Vecāku padomes priekšsēdētāja Oļesja Ņikitina: "Varu apgalvot, ka Naujenes bērnu dārzs ir labāks par jebkuru pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi. Tas ir vienkārši superīgi, atrasties tādās gaišās, skaistās telpās. Es zinu, ka mans bērns un arī citi ir drošībā. Esmu ļoti priecīga un lepna, ka manā Naujenes pagastā ir tik skaista izglītības iestāde. "

Pirmsskolas izglītības iestādi svētkos atnāca sumināt esošie un bijušie pedagogi, vecāki un protams, bērni, kas par prieku klātesošajiem sniedza svētku koncertu. Sveicieniem pievienojās Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika, Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne, Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša un daudzi, daudzi citi. 

Vanda Kezika: "Es droši varu apgalvot, ka šodien tas ir mūsu lepnums. Kādas tik delegācijas pie mums atbrauktu, mēs visus vedam uz Naujenes bērnu dārzu. Mēs ar lielu gandarījumu un lepnuma vārdiem ikreiz skatāmies un klausāmies mazo audzēkņu koncertu, un man prieks par to. Es gribu novēlēt, lai šī iestāde vienmēr būtu piepildīta ar bērniem, bet galvenais, lai visi šie bērni, arī aiziet uz mūsu novada skolām. " 

Kā jau jubilejā, neizpalika arī svētku kliņģeris un sveču dzirkstis. Vēlot saules mūžu, tika aizsākti nākamie iestādes dzīves gadi, kas mazajiem rūķīšiem kādreiz atsauks atmiņā skaisto bērnību.  

Uz sarakstu