Belēvičs sola nākamgad palielināt atalgojumu dzemdību speciālistiem
Viņaprāt, Latvijā ir nekavējoties jārisina jautājums par cilvēkresursu nodrošinājumu dzemdību nodaļās, jo ne tikai reģionālajās slimnīcās, bet arī Rīgas Dzemdību namā ir arvien grūtāk piesaistīt ginekologus un dzemdību speciālistus. Kā iemeslu viņš minēja lielāku slodzi un mazāku atalgojumu, nekā tas ir ambulatorajās iestādēs.
"Pirmais tarifs, ko mēs nākamgad pārskatīsim, ir dzemdību tarifs, ļaujot labāk atalgot dzemdību speciālistus," teica ministrs.
Ministrs paskaidroja, ka no 35 miljoniem eiro, kas apsolīti veselības nozarei nākamajā gadā, 20 miljoni eiro tiks novirzīti medicīnas personāla atalgojumam. Viena no jomām, kam ir būtiski paaugstināt atalgojumu, ir dzemdniecības speciālisti, jo šajā jomā atalgojums ir nesamērīgi zems un tas negatīvi ietekmē pacientu aprūpi.
Ministra ieskatā ir jāizstrādā mehānismi, lai darbs stacionārā kļūtu iekārojams un prestižs.
Raksturojot situāciju, Belēvičs atzina, ka Latvijā dzemdniecības jomā ir paveikts daudz darba, ir pozitīvas tendences, tomēr joprojām dati par mātes mirstību nav apmierinoši. Viens no iemesliem ir arī nepilnvērtīga grūtnieču aprūpe, tāpēc ir jāveic pasākumi pilnvērtīgai grūtnieču aprūpei. Kā viens no risinājumiem būtu vecmāšu lomas nostiprināšana grūtniecības periodā, minēja ministrs.
Arī Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga atzina, ka situācija ar kadriem ir katastrofāla, jo ir liela atšķirība starp atalgojumu ambulatorajā un stacionārajā sektorā. Lai gan abos sektoros ir liela atbildība, tomēr stacionāros tiek sniegta arī neatliekamā palīdzība, tur dakteriem ir jābūt spējīgiem ātri reaģēt un sniegt augsta līmeņa palīdzību, kā arī jāatceras, ka darbs ir gan naktīs, gan brīvdienās.
LETA jau ziņoja, ka pērn Latvijā grūtniecības laikā vai neilgi pēc tam mirušas 12 sievietes, kas ir lielākais skaits pēdējo desmit gadu laikā, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra dati (SPKC) par mirstību Latvijā.
No pērn mirušajām sievietēm astoņas bija tādas, kas mirušas ar grūtniecību saistītu cēloņu dēļ, bet četru sieviešu nāves cēlonis bija netieši saistīts ar grūtniecību. Kā skaidro SPKC, šajā statistikā tiek iekļautas sievietes, kuru nāves cēlonis ir saistīts ar grūtniecību vai kuru stāvokli grūtniecība pasliktinājusi. Nelaimes gadījumi šajā statistikā netiek iekļauti.
Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijas un dzemdību jautājumos Rezeberga aģentūrai LETA atzina, ka pērnā gada grūtnieču mirstības rādītāji ir satraucoši. Tomēr viena gada rādītāji vēl neraksturo kopējo tendenci. Viņa gan atzina, ka problēmas ir arī pašā veselības aprūpes sistēmā, jo mātes mirstība ir viens no rādītājiem, kas parāda sistēmas efektivitāti. Tomēr problēmas sistēmā nav radušās viena gada laikā, tās ir sakrājušās jau ilgākā laika periodā, skaidroja speciāliste.
Viņa arī piebilda, ka šo statistiku ietekmē arī procesi sabiedrībā. Piemēram, daudzi izvēlas nevakcinēties pret gripu, bet šogad no gripas izraisītām komplikācijām nomira divas grūtnieces.
Uz sarakstu
