Bebrenes muižas komplekss ainaviskā parka ielokā

shutterstock.com
shutterstock.com

Bebrenes muižas (vācu: Rittergut Bewern) kungu māja atrodas Ilūkstes novada Bebrenes pagasta Bebrenē. Lai arī Bebrenes muiža dibināta jau Livonijas ordeņvalsts laikā, muižas kungu mājas celtniecība tika uzsākta 19. gadsimta beigās un būvdarbi noslēgti 1896. gadā, kad muižā sāka saimniekot Jozafats Marija Plāters-Zībergs. Pils arhitektūra veidota franču neorenesances stilā.

Muižas vēsture

Bebrenes nosaukums rakstos pirmo reizi parādās jau 1562. gadā saistībā ar Kurzemes hercogistes dibināšanu un Bebrenes un Pilskalnes muižu dāvināšanu Kasparam Zībergam fon Vīslingenam. Pēdējā Zībergu dzimtas atvase Izabella Helena apprecējās ar grāfu Mihalu Plāteru. Baronesei mantojumā nāca Pilskalnes, Kazimirišķu, Dvietes muižas. Bebrenes ciema apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru. 1820. gadā dibināts Bebrenes muižas pagasts, kurā ietilpst arī Ilzes, Kaldabruņas un Kaminčas muižas.

Muižas kompleksa kungu mājas celtniecību uzsāka Izabellas un Mihala dēls grāfs Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs, taču tā pilnībā tika pabeigta 1896. gadā, jau pēc viņa nāves. Pili projektējis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts Leonardo Jāns Ludvigs Markoni. Grāfi Plāteri – Zībergi ir bijuši muižas īpašnieki līdz pat 20. gadsimta sākumam, kas nozīmē, ka muiža tiem piederējusi turpat 400 gadus.

1921. gadā Bebrenes muižas kungu māja tika nodota skolas rīcībā. Šobrīd ēku apsaimnieko Bebrenes vidusskola, un ēkas īpašnieks Bebrenes pagasta padome.

Brīnišķīga arhitektūra ainaviska parka ielokā

Sākotnēji pilij bija divi stāvi un mansards, taču 20. gadsimta 60. gados mansarda vietā ēkai tika uzcelts trešais stāvs. Ārsienas darinātas no sarkanajiem ķieģeļiem, un fasādi rotā balti, javā darināti rusti, jumta dzega un starpstāvu dzegas, kā arī logailu apmales. Virs ieejas durvīm otrā stāva līmenī atrodas neliels balkons.

Pils pirmajā stāvā atradās reprezentācijas telpas, savukārt otrajā – dzīvojamās telpas. Pilij ir arī pazemes eja – tā saglabājusies daļēji; apskatei pieejams viens atzars.

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gadsimta muižas apbūves elementi – kungu māja, virtuves ēka, pārvaldnieka māja, namiņš virs ledus pagraba, dārznieka māja ar augļu pagrabiem, kalpotāju māja, muižas staļļi, dzirnavas ar dzirnavnieka māju, parks ar vārtiem un žogu. Parka ieskautās muižas teritorijā, ko apjož sarkano ķieģeļu žogs, var nonākt caur grezniem 19. gadsimtā būvētiem vārtiem.

Bebrenes muižas parks, kura platība ir nepilni astoņi hektāri, ir viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā. Tajā saglabājušies apmēram 200 gadus veci ozoli, kā arī aug 81 koku un krūmu sugas, no kurām 51 ir eksotiskas. Kopš 1957. gada Bebrenes muižas parks ir atzīts par Valsts nozīmes kultūras pieminekli.