Bauskas slimnīcas vadītāja atbalsta ieceri par izmaiņām rezidentu uzņemšanā
Brazovska aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašlaik slimnīcā ļoti nepieciešams ginekologs, kas veiktu arī ultrasonogrāfiskos izmeklējumus, jo līdzšinējie speciālisti devušies pensijā, tāpat trūkst arī endokrinoloģijas speciālista. "Protams, ir arī labas ziņas. Šodien tiekos ar topošo radiologu, kurš izteicis vēlmi strādāt tieši pie mums. Ceru, ka nodomu protokols tiešām tiks parakstīts. Domāju, ka šis gadījums jau ir jaunās ieceres atbalss," pauda slimnīcas vadītāja.
Viņa ir pārliecināta, ka studentiem, kuru izglītībā ieguldīti apmēram 50 000 eiro, kāds noteikts laiks ir jānostrādā Latvijas medicīnas iestādē: "Tāpēc es esmu par VM ieceri mainīt noteikumus. Domāju, ka reģionu slimnīcām tie varētu palīdzēt atrisināt speciālistu trūkumu."
Slimnīcas vadītāja atzīst, ka Bauskas slimnīcai jaunu speciālistu piesaitē jākonkurē arī ar Jelgavu, bet vēl vairāk ar Rīgu. "Ar Rīgu mūs savieno taisns ceļš, Bauska joprojām ir Rīgas guļamrajons, jo ļoti daudzi vietējie strādā galvaspilsētā. Taču, neskatoties uz finansējuma samazinājumu veselības jomai, mūsu sniegto pakalpojumu apjoms nemazinās. Jo vietējie iedzīvotāji tik un tā saņem pakalpojumus pie mums, viņu bērni apmeklē Bauskas skolas un bērnudārzus. Visus 180 gadus, kopš pastāv slimnīca, lai arī kāds bija tās statuss, ārstējam cilvēkus," pauž Brazovska.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja vakar pēc visu iesaistīto pušu uzklausīšanas nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Veselības ministrijas sagatavotās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas iecerētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Noteikumi paredz, ka prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba sākšanu pēc rezidentūras programmas beigšanas.
Tāpat tie paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātā valsts nauda būs jāatmaksā. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kuri par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011.gada 30.augustam.
Savukārt tām personām, kuras rezidentūras studijas sākušas laikā no 2011.gada 30.augusta līdz šī gada 1.aprīlim, vismaz 36 kalendāra mēnešus piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas ienākumi jāgūst tieši Latvijā ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinātais apmērs ir vismaz 30% no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību. Ja persona nepilda šos nosacījumus, ir atskaitīta no augstskolas nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.
Veselības ministrija grozījumu nepieciešamību pamato, norādot, ka starp Rīgas pilsētu un pārējo Latvijas teritoriju pastāv nevienmērīgs ārstu sadalījums. Piemēram, 1.janvārī Rīgā pamatdarbā strādāja 62% no kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā - 9%, Kurzemes reģionā - 7%, Latgales reģionā - 9%, Vidzemes reģionā - 6%, bet Zemgales reģionā - 7% no visiem Latvijas ārstiem.
Tāpat Veselības ministrijas rīcībā ir informācija, ka Latvijas reģionu slimnīcās būtiska problēma ir nevienmērīga ārstu paaudžu nomaiņa. Tā, piemēram, SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" 67% no mediķiem ir pirmspensijas un pensijas vecumā.
Uz sarakstu
