ASV vēstniece: ASV bruņotie spēki ir vienmēr Latvijā

Jautāta, cik nopietns, pēc viņas domām, patlaban ir Krievijas apdraudējums Baltijas valstīm, ASV vēstniece norādīja, ka "mūsu apņemšanās pildīt NATO līguma 5.panta saistības, kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm, ir absolūti nesatricināma". Viņa atgādināja, ka ASV prezidents Baraks Obama pērn Tallinā teica, ka Tallinas, Rīgas un Viļņas aizstāvēšana ASV ir tikpat svarīga kā Londonas, Berlīnes un Parīzes aizstāvēšana.

"Mēs savas 5.panta saistības uztveram ļoti, ļoti nopietni. Cieši sadarbojamies ar Latviju, lai atkārtoti apliecinātu savu iesaisti un atturētu iespējamos apdraudētājus. Divpusējā programma ietver operāciju "Atlantic Resolve", un mums Ādažos ir rotas lieluma kontingents. Es tur jau divas reizes esmu bijusi un pat lidojusi "Blackhawk" helikopterā, par ko biju sajūsmā. Mēs turpināsim saglabāt karavīru klātbūtni, rotācijas kārtībā izvietojot vienības tik ilgi, cik nepieciešams," skaidroja Petita, atgādinot, ka ASV spēki atrodas arī Lielvārdes lidlaukā, kā arī ir Eiropas Iedrošināšanas iniciatīva, kas ļauj sadarboties, lai papildinātu Ādažu un Lielvārdes bāzu spējas, un piedāvā miljoniem dolāru šo bāzu uzlabošanai.

Petita arī norādīja uz to, ka starptautiskajām mācībām, kas notiek Ādažos un kur piedalās daudzi ārvalstu karavīri, "ir liels atturošs spēks" un tajā pašā laika tās stiprina Latvijas spējas sadarboties ar citiem NATO spēkiem, pieminot arī Baltijas gaisa telpas patrulēšanu. "Aktivitātes notiek gandrīz nepārtraukti gan uz sauszemes, gan jūrā, gan debesīs. ASV bruņotie spēki ir vienmēr Latvijā," skaidroja diplomāte.

Pievēršoties situācijai Austrumukrainā un Krimā, ASV vēstniece pauda, ka Krievija daudz cieš no savas agresijas Ukrainā. "Viņu tautsaimniecība cieš, un mūsu sankcijas turpināsies, līdz tiks izpildīta Minskas vienošanās. Sankcijas, kuras ieviesām saistībā ar Krimu, turpināsies, līdz Krievija izvāksies no Krimas. Ilgtermiņā Krievijai ir jātiek galā ar savas rīcības sekām Ukrainā, manuprāt, tas viņus attur no rīcības citās vietās," pauda Petita, norādot, ka sankcijas noteikti darbojas un ASV un Eiropas Savienībai ir jābūt nelokāmām.

Uz jautājumu, kāpēc ASV nevēlas izveidot pastāvīgas bāzes Baltijas reģionā, Petita skaidroja, ka terminoloģija, proti, atšķirība starp "pastāvīgs" un "nepārtraukta klātbūtne uz rotācijas pamata", ir tik svarīga, uzsverot, ka Latvijā atrodas militārie spēki no ASV un daudzām citām NATO valstīm un šī ASV ir augsta prioritāte.

Jautāta, vai pastāv bažas par NATO spēju pietiekami ātri reaģēt, Petita skaidroja, ka pērn pēc diskusijām Velsas samitā NATO ir radījusi ļoti augstas gatavības operatīvo grupu. "Gatavojoties Varšavas samitam nākamvasar, šīs diskusijas turpināsies, un redzēsim, cik tālu esam tikuši. Mēs tiecamies uz visu Velsas samita apņemšanos izpildi, to skaitā jāpiemin dalībvalstu apņemšanās veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. ASV ir ļoti apmierinātas, ka Latvija ne tikai apņēmusies to izdarīt, bet izpildīs to pat agrāk - līdz 2018.gadam, nevis līdz 2020.gadam, kā tika aicināts samitā," sacīja Petita.

Vērtējot Saeimas komisijas lēmumu virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par ebreju nekustamā īpašuma restitūciju, vēstniece atzina, ka viņai tas šķiet svarīgs pirmais solis, atgādinot, ka gan Latvija, gan ASV ir parakstījušas Terezinas deklarāciju, kura aicina valstis atdot ebreju komunālos īpašumus vispiemērotākajā veidā. "Zinu, ka tas ir sarežģīti, tomēr es ticu Latvijas valdībai un domāju, ka šo jautājumu var atrisināt," rezumēja Petita.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Petitu akreditēja 8.septembrī.

Uz sarakstu