Ar jaunu likumu centīsies izskaust ļaunprātīgu mikrouzņēmuma režīma izmantošanu

Vēl gan nav skaidrs, vai, gatavojot iesācējuzņēmumu likuma projektu, nākamā gada rudenī Saeimā tas varētu tikt virzīts kā atsevišķs likums, vai arī tajā tiks ietvertas normas arī no pašreiz spēkā esošā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma, atsakoties no pašreizējās likuma redakcijas.

Aģentūras LETA rīkotajā diskusijā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) stāstīja, ka jaunajā likumā vajadzētu likt uzsvaru uz iesācējuzņēmumiem, lai Latvijā radītu inovāciju pievienotās vērtības ekonomiku.

"Visas Eiropas valstis, kuras attīstās, rada vidi, kurā iesācējuzņēmumi var veidoties. Sabiedrības interesēs ir radīt uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību. Līdz ar to jaunais likums būtu jāskata šādā kontekstā," norādīja Ašeradens.

Tāpat FM pārstāvis atzina, ka ir jādiskutē arī par mazu ieņēmumu potenciāla uzņēmumiem. "Mazi lauku veikaliņi, pirtis vai zivju žāvētāji var strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ja šie uzņēmumi tiešām sagādā sev darbu. Ja atrodam risinājumu, kā šie uzņēmumi sevi var nodrošināt sociāli vismaz minimāli, tad tas ir risinājums," uzskata Ašeradens.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piekrita, ka jaunajā likumā varētu paredzēt regulējumu inovatīviem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, taču pirms tam vēl šis priekšlikums ir jāapsver un tikai pēc tam varēs pateikt - abus regulējumus iekļaut vienā likumā vai atsevišķos.

Pēc ekonomikas ministres domām, jaunajam likumam ir jāparedz īpašs nodokļu režīms jauniem uzņēmumiem pirmajos darbības gados, īpaši uzsverot nevis zemu ienākumu uzņēmumus, bet uzņēmumus ar augstu potenciālu. Ministre gan neuzskata, ka būtu jāsoda uzņēmumi ar zemu izaugsmes potenciālu.

Reizniece-Ozola informēja, ka jaunā likumprojekta izstrāde aizņems dažu mēnešus un uzdevums ir likumu sagatavot iesniegšanai Saeimā jau līdz 2016.gada rudenim. Pēc viņas domām, likumā varētu tikt apvienots regulējums, kas attiecas gan uz iesācējuzņēmumiem, gan mikrouzņēmumiem.

Savukārt uzņēmēji un eksperti diskusijā iestājās par to, lai likumdošanā tiktu risināts jautājums par negodprātīgu MUN režīma izmantošanu.

EY Nodokļu departamenta vecākais projektu vadītājs Salvis Ļūļaks stāstīja, ka Eiropā nav atrodams līdzvērtīgs nodoklis Latvijas MUN, kuram būtu salīdzinoši zema likme. Tāpat viņš piebilda, ka laiku pa laikam, strādājot ar lielajiem uzņēmumiem, EY gadās saskarties ar MUN, jo ir uzņēmumi, kas apsver iespēju ar MUN palīdzību samazināt savas izmaksas, lai iegūtu konkurences priekšrocības.

Savukārt, raksturojot situāciju taksometru pakalpojumu nozarē, AS "Rīgas Taksometru parks" komercdirektore Anita Pakalniece atzina, ka MUN ir domāts jauniem un maziem uzņēmumiem, taču patlaban šo režīmu daudzi izmanto ļaunprātīgi.

Tajā pašā laikā "Rīgas Taksometru parka" vadītāja atzina, ka, ieviešot aizliegto nozaru sarakstu, situācija taksometru nozarē nemainīsies, jo līdzšinējie MUN maksātāji reģistrēsies kā individuālie komersanti.

Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis SIA "Clean R" īpašnieks Guntars Kokorevičs uzskata, ka MUN režīms ir jāsaglabā, taču ir jāpastiprina uzraudzība.

"Man ir tuva Ekonomikas ministrijas (EM) pozīcija, ka tās uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbību, tāpēc atbalstu arī mikrouzņēmumus, un pret tiem nevajadzētu vērsties. Taču ir jādomā, kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas uzraudzības iestādes spēj kontrolēt to, lai likums tiktu attiecināts pret visiem tirgus dalībniekiem. Ja lielajos uzņēmumos pēkšņi samazinās darbinieku skaits un viņi masveidā izmanto MUN režīmu, tad ir pamats aizdomām," sacīja uzņēmējs.

Savukārt Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis Kaspars Rutkis uzsvēra, ka nav korekti visus MUN maksātājus saukt par blēžiem. "Piekrītu, ka ir pienācis brīdis likumā skaidri nodalīt puses. Manuprāt, jaunajā likumā ir jānodala divas lietas - inovatīvie uzņēmumi un mikrouzņēmumi. Piekrītu, ka daudzām nozarēm nevajadzētu būt MUN maksātājām, bet jāatstāj iespēja arī cilvēkam Rīgā nevis doties bezdarbniekos, bet atrast iespēju, kā nopelnīt," teica Rutkis.

Jau ziņots, ka Mikrouzņēmuma nodokļa likums stājās spēkā 2010.gada 1.septembrī ar mērķi veicināt ekonomisko aktivitāti un mazināt bezdarbu. Jau pēc pusgada parādījās ziņas, ka gan privātu, gan valsts kapitālsabiedrības darbinieki ir nodibinājuši mikrouzņēmumus, bet turpina sniegt pakalpojumus bijušajiem darba devējiem. Pa šiem gadiem likums ir grozīts vairākkārt, un diskusijas sabiedriskajā telpā liecina par zināmu karu starp tiem, kas uzskata, ka likums piemērots nodokļu optimizācijai un blēžiem, un tiem, kuriem šķiet, kam viss ir kārtībā un likums pilda sākotnējo mērķi. Pēdējā vienošanās paredz sagatavot iesācējuzņēmumu likumu, lai pēc tam pārskatītu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu kopumā.

Uz sarakstu