Apinis: Belēvičs kā zilonis trauku veikalā saplosījis trauslo veselības aprūpes sistēmu
Viņaprāt, salīdzinot ar jebkuru citu nozari Latvijā, veselības aprūpe finansiāli ir visvairāk apdalītā, proporcionāli vismazāk finansētā un atrodas smagākajā finansiālajā krīzē, kādā jebkad bijusi. "Pirmkārt, jau kopš [Ivara] Godmaņa pirmās valdības laikiem veselība tika mazāk finansēta ar cerību, ka pacienti samaksās paši. Otrkārt, šo trauslo sistēmu saplosīja esošais ministrs, kurš pa to vicinājās ar snuķi kā zilonis pa trauku veikalu. Lai šo sistēmu kaut nedaudz salāpītu, šobrīd vajag daudz vairāk līdzekļu nekā pirms viņa rosības," klāsta Apinis.
Premjers pašlaik papildus piedāvājot finansējumu veselības nozarei 35 miljonus eiro. Lai viņš iedotu vairāk, esot jāatņem nauda pašvaldībām, satiksmei, ceļiem, investīcijām, kultūrai un izglītībai. Tātad 60 miljoni eiro, ko prasa Ārstu biedrība, esot utopiski.
Kā norāda Apinis, lielākā problēma veselība jomā pašlaik esot bezjēdzīgā birokrātija, ko nosaka tas, ka Veselības ministrijā nav neviena cilvēka, kas puslīdz kaut ko saprastu no medicīnas. Pēdējo divu gadu laikā birokratizācijas līmenis medicīnā, īpaši primārajā aprūpē, esot pieaudzis daudzkārt. Lai aizpildītu visus dokumentus, kas attiecas uz pacientu, ārstam jāpatērē vairāk laika, nekā paredzēts vizītei kopumā. Medicīnā vairs netiek vērtēts ārstniecības process, bet tikai dokumentācija.
Birokratizācija visvairāk pārņēmusi Stradiņa un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Administrācija, grāmatvedība, publiskās attiecības, lietvedība šajās slimnīcās pieaugusi tādos apmēros, ka ārstniecības personu apmaksai naudas nav, uzskata LĀB priekšsēdētājs. Viņaprāt, šo slimnīcu menedžments būtu jāprivatizē, jo neviens privātais neturētu tik daudz liekēžu. Pārmērīgā birokrātija un nejēdzīgās prasības, kas tiek smalki apsaukātas par kvalitātes kontroli, ir galvenais iemesls, kāpēc universitātes slimnīcas kļūst par sociālām slimnīcām un nevar savas jaudas izmantot, lai ātri un veiksmīgi izmeklētu, operētu, koriģētu terapiju, proti, ārstētu.
Esot jābūt politiskai gribai izmest pusi žurnālu, veidlapu, aptauju, bet šobrīd mums ir birokrātijas ministrija, kas iedzen ārstus un māsas tamponu uzskaites žurnālos.
Apinis uzskata, ka Eveselības projekts birokrātiju palielinās daudzkārt, bet labā ziņa esot tā, ka eveselības tik drīz nebūs. Labākajā gadījumā būs erecepte un edarba nespējas lapa. "Eveselības projekts ir Eiropas naudas notrallināšanas projekts, kam nav nekā kopīga ar veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu," uzskata Apinis.
Kā ziņots, Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kurā ietilpst arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), 1.maijā organizēs tautas sapulci "Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā".
Plānots, ka akcija varētu notikt Doma laukumā ap plkst.12. Akcija būs arodbiedrību pārstāvju pārrunas par to, kas patlaban notiek dažādās nozarēs - veselības aprūpē, izglītībā, kultūrā, iekšējā un valsts drošībā kopumā. "Mums ir ļoti lielas bažas, ka pašreiz ir diezgan vājas valsts pozīcijas rūpēs par tiem cilvēkiem, kas ir Latvijā," iepriekš sacījis LBAS vadītājs Pēteris Krīgers. Akcijā pašlaik tiek plānots pulcēt aptuveni 1000 cilvēkus. Akcijas rīkotāji cer, ka tajā piedalīsies ne tikai galvaspilsētas, bet arī reģionu iedzīvotāji.
Tāpat vēstīts, ka ņemot vērā, ka apstiprinātajā valdības rīcības plānā nav paredzēts konkrēts finansējuma pieaugums no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpes budžetam, LVSADA drīzumā sasauks ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par neuzticības izteikšanu premjerministram.
Uz sarakstu
