Aicina nepieļaut zemākās cenas dominēšanu publiskajos iepirkumos
Lai savlaicīgi gan sabiedrība, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiktu iepazīstināti ar galaziņojuma secinājumiem, komisijas prezidijs publiskojis atsevišķus secinājumus un priekšlikumus, kuri jau pašlaik ir izkristalizējušies, izmeklēšanai veltītajā mājaslapā norādījis komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL). Galaziņojuma apspriešana Saeimas komisijā plānota 24.augustā.
Komisija vērtēja jautājumu par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā arī saistībā ar izskanējušām bažām par traģēdijas skartā lielveikala celtniecībā izmantoto materiālu kvalitāti un pieņēmumu, ka tas varēja būt iemesls notikušajam. Tāpat tika ņemts vērā, ka lielākai daļai sabiedriski nozīmīgu būvju celtniecībā izmanto publisko iepirkumu procedūrā iegādātus materiālus. Iedziļinoties publisko iepirkumu procedūrās un analizējot normatīvo regulējumu, deputāti secināja, ka Publisko iepirkumu likumā ir jāiestrādā principi ne tikai ēnu ekonomikas ietekmes mazināšanai, bet arī jāstiprina apakšuzņēmēju uzraudzība un, pats galvenais, ir augstākā līmenī jānodrošina pasūtījuma izpildes kvalitātes uzraudzība.
Eiropas Savienības (ES) jaunās direktīvas liek mainīt prioritātes par labu sociālajiem, vides un darba tiesību jautājumiem, mazinot zemākās cenas kritērija lomu, un politiķi atzīmē, ka ir stājušies spēkā likuma grozījumi, palielinot pasūtītāju pienākumu izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Minēto grozījumu ieviešana praksē ir būtiska arī drošas būvniecības jomā, jo tiem vajadzētu novērst situācijas, kad lētāki celtniecības materiāli vai pārlieku lēts darbaspēks rada apdraudējumu drošai celtniecībai.
Komisija ir vienisprātis ar Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centru un uzskata, ka Publisko iepirkumu likumā ir jāiestrādā regulējums, kas nepieļautu zemākās cenas dominēšanu. Tāpat jāveicina saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērija izvēle, jo zemākās cenas principa ievērošana rada nelabvēlīgus apstākļus kvalitatīva rezultāta sasniegšanai. Papildus minētajam normatīvajā aktā ir jāpalielina iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu atbildība par būvdarbu izpildes kvalitāti.
Viena no būtiskākajām problēmām, ko komisija uzsver, ka tā nevar nepieminēt, ir lielais sūdzību skaits, pārsūdzot iepirkumus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kā arī tiesās, pārsūdzot IUB lēmumus. Tas nopietni aizkavē publisko iepirkumu procesu būvniecībā un tautsaimniecībā kopumā. Uzlabot situāciju varētu metodoloģiski ieteikumi, kas iepirkuma speciālistiem paaugstinātu izpratni par iepirkuma procedūru un novērstu nepilnības dokumentācijas sagatavošanas procesā.
Pēc pašreizējā normatīvā regulējuma pretendents iepirkuma piedāvājumā var norādīt speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju, bet reāli objektā strādās citi strādnieki, kuriem šādas kvalifikācijas vai izglītības nav. Lai gan ir noteiktas prasības apakšuzņēmējiem, praksē nav izstrādāts kontroles mehānisms, kas liktu ģenerāluzņēmējiem stingri izmantot tikai to apakšuzņēmēju pakalpojumus, kuri tiek norādīti konkursos iesniegtajos dokumentos. Tāpēc jānostiprina efektīvi kontroles mehānismi, kas nepieļautu manipulācijas ar izvirzītajām prasībām, uzsver parlamentārie izmeklētāji.
Politiķi vērš uzmanību, ka pašreizējā normatīvajā regulējumā nav paredzēts vērtēt pretendenta reputāciju, būvniecības normatīvo aktu pārkāpumu esamību un pretendenta iepriekš veikto darbu kvalitāti, kas nav saistīti tikai ar konkrēto pasūtītāju. To var risināt, normatīvajos aktos pārņemot ES direktīvas attiecīgās prasības, kas ļautu izslēgt nekvalificētu vai negodīgu pretendentu no konkursa par pārkāpumiem iepirkuma līgumos arī ar citiem pasūtītājiem.
Lai nodrošinātu lielāku atklātumu iepirkuma procesā, iepirkuma līgumus un to grozījumus vajadzētu publicēt IUB mājaslapā. Tas ļautu izvairīties no būtisku līguma noteikumu grozīšanas jau tūlīt pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Šāda prakse mazinātu tiesvedības riskus, kas bieži vien ir sekas šādām darbībām.
ES struktūrfondu finansējuma nosacījumi degradē būvniecības nozari, jo to laikā tiek noteikti pārāk īsi termiņi, kuros nav iespējams kvalitatīvi izstrādāt tehnisko projektu. Šajos projektos būtu jānosaka pietiekams laiks, lai varētu paspēt izstrādāt kvalitatīvu projektu, kā arī varētu nodrošināt piemērotāko iepirkuma procedūru. Deputāti mudina arī radīt centralizētas iepirkuma institūcijas, kuras organizētu publisko iepirkumu procedūru, iepirkumam pārsniedzot konkrētu naudas summu.
Komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likumā veiktie grozījumi vietējos uzņēmumus nostāda nevienlīdzīgākās pozīcijās, jo liedz iespēju pārbaudīt ārvalstu uzņēmumu stundas atalgojumu attiecīgajā nozarē. Tāpat nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest iepirkuma speciālista profesijai atbilstošu izglītības programmu, lai vismaz lielākajos iepirkumos varētu piesaistīt kvalificētus speciālistus, kuri spētu sagatavot kvalitatīvu iepirkuma dokumentāciju.
2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Uz sarakstu
