2015.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds samazinājās
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2015.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 372,3 milj. eiro apmērā, CSP aprēķinātais vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 66,1 milj. eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP mazāks.
CSP aprēķināto vispārējās valdības budžeta deficītu atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai samazināja šādas korekcijas: ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšana (par 120,8 milj. eiro jeb 0,5% no IKP), korekcija saistībām pret kreditoriem (50,1 milj. eiro jeb 0,2% no IKP), atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšana (42,6 milj. eiro jeb 0,2% no IKP), korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (27,4 milj. eiro jeb 0,1% no IKP), kā arī Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (22,1 milj. eiro jeb 0,1% no IKP).
Vispārējās valdības budžeta deficītu palielināja šādas metodoloģiskās korekcijas: Valsts ieņēmumu dienesta ēkas iegāde no privātā partnera (par 67,8 milj. eiro jeb 0,3% no IKP), prasības pret debitoriem (65,1 milj. eiro jeb 0,3% no IKP), nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP), valdības ieguldījumi uzņēmumos (21,5 milj. eiro jeb 0,1% no IKP), 2.līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksas (19,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP).
2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājās par 59,8 milj. eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP. Pretstatā budžeta deficītam 51,0 milj. eiro apmērā 2014.gadā, pērn pašvaldību apakšsektors uzrādīja budžeta pārpalikumu 92,6 milj. eiro apmērā. Pozitīvās izmaiņas sekmēja ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kapitālo izdevumu samazinājums un uz valdības sektoru pārklasificēto uzņēmumu finansiālo rezultātu uzlabošanās. Centrālās valdības apakšsektora budžeta deficīts 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, palielinājās par 31,5 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP. Sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektora budžeta pārpalikums samazinājās par 52,2 milj. eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP, jo likumdošanas grozījumu dēļ pieauga izdevumi sociālajiem pabalstiem.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, samazinājās par 744,6 milj. eiro. Parāda samazinājums skaidrojams ar aizdevuma atmaksu Eiropas Komisijai 1,2 miljd. eiro apmērā.
2016.gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās, apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Valsts nekustamo īpašumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām CSP iesniedz Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultātus izmanto, lai vērtētu, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem. Plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0%.
Uz sarakstu
