Ārvalstu investori: Latvijā joprojām plaši sastopama maksātnespējas sistēmas ļaunprātīga izmantošana
Latvijā joprojām plaši sastopama maksātnespējas sistēmas ļaunprātīga izmantošana, šādu viedokli ziņojumā par maksātnespējas procesu pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).
Padomē norāda, ka efektīvs un caurskatāms maksātnespējas process ir viens no faktoriem, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi un stabilitāti. Saskaņā ar Pasaules Bankas definētajiem efektīvas maksātnespējas principiem tiesiskajam regulējumam jānodrošina savlaicīgi, iedarbīgi un taisnīgi maksātnespējas risinājumi un jānovērš neatbilstoša maksātnespējas sistēmas izmantošana.
"Pēdējos gados ir ticis plaši apspriests un secināts, ka ievērojama daļa likumdošanas grozījumu pēdējo septiņu gadu laikā ir ieviesti, nepastāvot skaidrai stratēģijai un valdības politikai. Nav tikušas noteiktas prioritātes, mērķi un darbības rādītāji, kas ļautu novērtēt maksātnespējas sistēmas efektivitāti un integritāti. Ir konstatēts arī, ka maksātnespējas sistēmas ļaunprātīga izmantošana rada būtisku kaitējumu Latvijai," norāda ārvalstu investori.
Saskaņā ar Valsts kontroles pētījumu Latvijas valsts budžets maksātnespējas procesos ir zaudējis simtiem tūkstošu eiro, bet novērtēt problēmas apjomu attiecībā uz visu Latvijas ekonomiku bija sarežģīti. Auditorkompānija "Deloitte Latvia" ĀIPL uzdevumā veica neatkarīgu pētījumu par maksātnespējas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas tiesisko un ekonomisko ietekmi Latvijā un ziņojumā atspoguļoja šī pētījuma rezultātus.
Ziņojumā, kuru atbalsta daudzas publiskā un privātā sektora organizācijas, analizēti dati par visiem 9512 uzņēmumiem, kas no 2008. līdz 2014.gadam tika pasludināti par maksātnespējīgiem. Pētījuma grupas piesardzīgie aprēķini rāda, ka finanšu zaudējumi saistībā ar neatgūtajiem kreditoru prasījumiem un izmaksām, kas saistītas ar maksātnespējas procesu, pēdējo septiņu gadu laikā sastāda 6,5 miljardus eiro. Taču šis skaitlis atspoguļo tikai zemāko iespējamo zaudējumu apmēru atsevišķu datu ierobežojuma vai nepieejamības dēļ.
Valsts ieņēmumu dienests ir zaudējis vismaz 800 miljonus eiro, finanšu iestādes - 1,5 miljardus eiro, un pārējos zaudējumus cietušas citas iesaistītās puses, atzīts ĀIPL. Kopējie ekonomiskie zaudējumi, tostarp finanšu zaudējumi un izraisītie ekonomikas zaudējumi, ir 6,9 miljardi eiro, tajā skaitā vismaz 500 miljoni eiro zaudēti maksātnespējas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas dēļ.
Saskaņā ar ĀIPL pētījumu, kurā analizēti dati par 9515 uzņēmumiem, kas tika atzīti par maksātnespējīgiem laikā no 2008. līdz 2014.gadam, vidējā prasījumu atgūšanas proporcija nodrošināto kreditoru prasījumiem pēdējo trīs gadu laikā bija 42%, kas ir ievērojami mazāk par vidējo prasījumu atgūšanas proporciju OECD valstīs ar augstu ienākumu līmeni (72%). Savukārt nenodrošinātie kreditori, ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestu, pēdējo astoņu gadu laikā ir atguvuši mazāk nekā 1%, kas arī atpaliek no starptautiskajiem rādītajiem.
ĀIPL pētījums liecina, ka galvenie cēloņi maksātnespējas sistēmas zemās efektivitātes rādītājiem un plaši atzītajai maksātnespējas sistēmas ļaunprātīgai izmantošanai ir ne tikai iztrūkstoša valdības maksātnespējas politika, bet arī maksātnespējas procesa haotiskā un sadrumstalotā uzraudzība, kā arī tiesībsargājošo iestāžu neefektivitāte.
ĀIPL atzinīgi vērtē Latvijas valdības darbu, uzlabojot esošo maksātnespējas sistēmas tiesisko regulējumu un īstenojot iepriekšējo gadu ĀIPL ieteikumus. Tomēr ĀIPL pētījums liecina, ka nepilnības likuma piemērošanas praksē ir viens no galvenajiem maksātnespējas sistēmas zemās efektivitātes iemesliem, turklāt Latvijā joprojām plaši sastopama maksātnespējas sistēmas ļaunprātīga izmantošana.
Pamatojoties uz izpētes galvenajiem secinājumiem, ĀIPL ierosina ieviest sistēmu, kas ļautu uzraudzīt maksātnespējas sistēmas efektivitāti kopumā, jāsāk cīņa pret ekonomiskajiem noziegumiem, jāpalielina vispārējā tiesnešu kompetence ekonomiskos un komercdarbības jautājumos, savukārt kompetence par administratīvo sodu uzlikšanu par maksātnespējas procesa pieteikuma novēlotu iesniegšanu no Valsts policijas būtu jānodod Maksātnespējas administrācijai.
Kā ziņots, šodien un rīt notiek ĀIPL un Latvijas valdības augsta līmeņa tikšanās. Šādas tikšanās notiek kopš 1999.gada ar mērķi ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā.
Uz sarakstu