"Nordea" eksperts: Budžeta "lāpīšanai" valdība izvēlējusies vieglāko ceļu

Viņš vērš uzmanību, ka 2016.gada budžeta veidošanas procesā valdība ne tikai nav turējusi solījumus par nodokļu pārskatāmību tuvākajā nākotnē un ne tikai gatavojas pārkāpt likumu par iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 22% no 2016.gada janvāra, bet arī ir nodarbojusies ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, piedāvājot ieviest "solidaritātes nodokli", kas tieši un sāpīgi skar nepilnus 5000 Latvijas iedzīvotāju.

"Uz šiem iedzīvotājiem un viņu darba devējiem tiek uzlikts nesamērīgi liels nodokļu slogs. Varētu secināt, ka Finanšu ministrija izvēlējusies vieglāko ceļu - nevis karot ar ēnu ekonomiku, bet "pagrābt" no to iedzīvotāju kabatas, ko Latvijā varētu dēvēt par vidusšķiru," uzskata "Nordea" bankas ekonomikas eksperts. Viņš mudina domāt, vai valdības izvēlētais risinājums nesekmēs augsti kvalificētu darbinieku pārformēšanu uz citām valstīm, jo starptautiskiem uzņēmumiem nav problēmu pārcelt savus darbiniekus uz Lietuvu un Igauniju.

Belēviča ieskatā, mūsdienu sabiedrībā cilvēka ienākumiem ir jākorelē ar ieguldīto izglītībā un prasmju celšanā un ar produktīvi veiktu darbu, un ir tikai taisnīgi, ka cilvēki, kuri ir vairāk ieguldījuši, arī vairāk saņem.

Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana nevar būt primārais mērķis, jo tas nepasaka neko par valsts labklājības kopējo līmeni. Tālredzīgāk būtu nodrošināt ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, nevis īstermiņā aizlāpīt budžeta caurumus, domā "Nordea" bankas ekonomikas eksperts.

Valdība vienojusies par vairākām nodokļu izmaiņām, lai nākamgad valsts budžetā nodrošinātu papildu ieņēmumus un lai atbalstītu iedzīvotājus ar mazākiem ienākumiem.

Minimālā alga tiks palielināta par desmit eiro līdz 370 eiro, par desmit eiro līdz 85 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums. Pakāpeniski tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, līdz 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

No nākamā gada tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis, kas skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro.

Finanšu ministrija skaidro, ka, ieviešot solidaritātes nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Ieviešot jauno nodokli, nodokļu slogs visiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto sociālo iemaksu daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs VSAOI. Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI. Nodoklis tāpat tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju. Nodokļa ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, jo no nodokļu maksātāja viedokļa tas būs vienots maksājums ar VSAOI, skaidro ministrijā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt līdzšinējā līmenī - 23%. Belēviča vērtējumā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšana ir viena no sakarīgākajām un saprātīgākajām valdības budžeta piedāvājuma sastāvdaļām.

Plānots palielināt arī akcīzes nodokli, iecerētas arī citas izmaiņas. Izmaiņas nodokļos nākamā gada budžetā papildus dos 232,8 miljonus eiro, aprēķinājusi Finanšu ministrija.

"Nordea" bankas eksperta ieskatā, akcīzes palielināšana ir kopumā atbalstāma, taču jebkuru nodokļu celšana ir jāsabalansē ar uzņēmumu un investoru interesēm. Piemēram, alkoholam akcīzes nodoklis tika jau pacelts šogad no augusta. Belēvičs uzsver, ka nodokļu sistēmai ir jābūt paredzamai, lai uzņēmumi var plānot savu darbību.

Belēvičs arī mudina valdību domāt, kur vairāk nopelnīt, ja valsts grib palielināt budžeta tēriņus aizsardzībai un veselībai. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz ēnu ekonomikas izskaušanu un uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu.

Uz sarakstu