Ziņas & Raksti

Nav noslēpums, ka distanču slēpošana ir labs sirds un asinsvadu stiprināšanas treniņš; slēpošanas laikā tiek izmantotas visas galvenās muskuļu grupas, tā saudzē locītavas, turklāt tas ir lielisks veids, kā baudīt ziemu ārpus telpām. Protams, ieguvumu ir daudz, taču daudzus no distanču slēpošanas attur viens: tās uzsākšana. Lai arī šī sporta veida tehnika ir gana vienkārša, izaicinājumu var radīt pareizā aprīkojuma izvēle, kā arī slēpošanas pamatu apgūšana, lai justos pietiekami ērti trasē. 

Kandavas novada Rūmenē atrodas pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta tapusī Rūmenes muižas kungu māja, kuras celtniecība uzsākta 1876. gadā. Neogotiskā stilā ieturēto Kungu māju sācis būvēt barons Viktors fon Disterloe, bet projektu noslēdza viņa dēls Georgs. Pēc muižas tagadējo īpašnieku iniciatīvas ir izpētīta Rūmenes vēsture un muižas īpašnieku saraksts kopš pirmsākumiem 1437. gadā. Vērienīgā muižas restaurācija un pārbūve saņēmusi Latvijas arhitektūras augstāko apbalvojumu.

Bērniņa gaidīšanas svētki nepārprotami ir viens no svētlaimīgākajiem brīžiem sievietes dzīvē, kas, par spīti diskomfortam un teju vai nevaldāmajām garastāvokļa maiņām, ir tas laiks, kuru pēc iespējas vairāk vajadzētu veltīt savai labsajūtai. Atslābināt saspringušos muskuļus grūtniecības masāžas seansā, doties nesteidzīgā pastaigā gar jūras krastu vai pat izmēģināt spēkus grūtnieču vingrošanā – variantu nudien ir pietiekami! 

Gaujienas muižas ansamblis atrodas Apes novada Gaujienas pagasta Gaujienā. Visvecākā no ēkām, kas saglabājušās līdz mūsdienām, ir muižas klēts, kuras jumta vējrādī redzams gada skaitlis 1788. Ap šo pašu laiku ir celts arī spirta brūzis, no kura palikušas vien drupas. Visskaistākā un jaunākā no muižas ansambļa ēkām ir jaunā pils, kuras celtniecību barons Jūliuss fon Vulfs noslēdza 1850. gadā. Gaujienas muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gadsimtā gotikas stilā celtās Ludzas viduslaiku pils pilsdrupas reiz bija Rēzeknes fogta palīgpils. Krustneši vareno mūra celtni uzbūvējuši uz 18 metrus augsta un stāva paugura vietā, kur kādreiz atradusies seno latgaļu koka pils, un tā bija paredzēta Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai. Līdz mūsdienām no tās ir saglabājušās vien divas sienas no torņa un viena pils ārsiena, kā arī no laukakmeņiem izlikts bruģis pils pagalmā. Ludzas viduslaiku pilsdrupas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Ventspils novada Ances pagasta Irbenē, bijušajā Padomju armijas pilsētiņā. Gan visa pilsētiņa – armijas bāze –, gan lokatori reiz bija viens no PSRS laiku slepenākajiem objektiem. Šajā vietā, kur vēl aizvien valda pamestības aura, iespējams izjust padomju savienības laikus vēl šodien. Viens no diviem šeit palikušajiem lokatoriem, ar kuriem tika noklausīti sakari Baltijas jūras reģionā, ir astotais lielākais pasaulē un sniedzas 47 metru augstumā. 

Latvijas Arheologu biedrība, atzīmējot 100. dzimšanas gadu vienam no latviešu izcilākajiem arheologiem – Vladislavam Urtānam – par 2021. gada arheoloģisko pieminekli ir izraudzījusies Aizkraukles pilskalnu un senpilsētu.

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, zināma arī kā Karostas katedrāle, ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Karostā, Liepājā. Katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā un viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā, ceremonijā piedaloties Krievijas imperatoram Nikolajam II, viņa ģimenes locekļiem un izciliem valstsvīriem.

2021. gads nesīs būtiskas izmaiņas pašvaldību dzīvē: 1. jūlijā stāsies spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Iedzīvotāju galvenais ieguvums būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas, jo bez spēcīgiem attīstības centriem valstī nav iespējama līdzsvarota reģionālā attīstība, bet bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver – jautājumu netrūkst, taču atbildes tiek sniegtas uz visiem.