Banner 980x90

Riebiņu muiža un parks

Senāk lēņu īpašumus apkaimē sauca par Krevmuižu, iespējams, ka šīs muižas centrs saucās par Krevi vai (visticamāk) Kreviem, jo nepilnus 4 km no Riebiņiem, bet jau tagadējā Silajāņu pagastā, atrodas Krevu viensēta, kas līdz 1920. gada agrārreformai pastāvēja kā Krevu muiža. 

16. gs. vidū ordeņmestrs Pletenbergs tos nodevis Gerhardam Rēbinderam. Kopš 1600.gada Ribeniški piederēja Korfu dzimtai. 17.gs. sākumā Korfi uzceļ Riebiņu muižu tagadējā vietā. Bet ir izteiktas domas, ka Riebiņu muižu 16. gs. otrajā pusē cēluši Rēbinderi, bet Korfi tikai paplašinājuši. Muiža vēlāk pārgājusi Rekiem, tad Veisenholfiem. Izveidots skaists ainavu parks, plašajā pils laukumā bija baseins ar strūklaku.

Polijas galma ierēdnis Mihals Veisenholfs Korfu pilij piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus torņus. Vienā no torņiem atradās pils kapela, otrā bija izvietota muižas bibliotēka. Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī bija uzceltas vienstāva celtnes. Laukuma kreisajā pusē esošo celtni sauca par "orķestra māju", jo šeit Veisenholfu laikā mājoja pils kapelas mūziķi, labajā pusē esošā "oficina" kalpoja par virtuvi un dažādu lietu noliktavu. Riebiņu pilī bez plašās bibliotēkas no pils daudzo īpašnieku uzkrātajām un atstātajām milzīgajām mākslas darbu kolekcijām bija iekārtota gleznu un skulptūru galerija. Pilī bija savākts arī daudz senlaiku mēbeļu.

Vēlāk Mihala Veisenholfa dēls Arnolds (1874) to pārdeva poļu inženierim S.V.Kerbedzam, kura dzimta te saimniekoja līdz 1.pasaules kara beigām. Nav zināms, kādā stāvoklī to 1874. gadā pārņēma Kerbedzi, kuri lielāko dzīves daļu pavadīja Polijā un citur. Kad Jāzeps Veisenholfs Riebiņus apmeklēja 1883. gadā, pili atrada tukšu. 20.gadsimta sākumā, ilgāku laiku pamesto pili, atjaunoja Jevgenija Kerbedza, tolaik plaši pazīstama filantrope, telpas nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu atpūtai. Pēc J.Kerbedzas uzaicinājuma Riebiņos 1904.gadā pabija mākslinieks Konrāds Kržižanovskis (1872. – 1922.) ar saviem audzēkņiem no Varšavas skolas. Šeit tapuši viņa darbi "Biļjarda zāle Riebiņos" (1904), "Klavieres"(1905). Šeit ar audzēkņiem viņš uzturējās arī 1907.gadā, tapusi glezna "Ziemas studija ar audzēkņiem". Kādu laiku te dzīvojis slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists Nikolajs Konstantīns Čurļonis (1875. – 1911.), kuram piederot izteiciens:

"Riebiņi – tā ir īsta mākslinieku paradīze" 1918.gadā agrārās reformas laikā muižas centrālo daļu nodeva Silajāņu pagasta pašvaldībai, kura savukārt te (1920.gadā) ierīkoja sešklasīgo pamatskolu, darbojās līdz 1979.gadam, pēc tam kolhozs izmantoja kā noliktavu.

Adrese: Skolas iela 5, Riebiņi, Riebiņua novads, LV-5329
Tālrunis: +371 65324376
Mājaslapa: www.visitpreili.lv
E-pasts: tic@preili.lv
GPS koordinātes: 56.3364861, 26.7989965

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)